Mūzika: | Cocorosie-Gravediggress |
Ķirzaka Šiva:
sliktās sievietes nedziedās "pūt vējiņi", nekauks savādāk.
Viņas tikai prot gaudot kopš piedzimšanas šajā pretīgo lietu
nākotnē.
Gaudot kā vilku suņu kucēni, kurus pirmo
reizi atstāj naktī pie mājas
piesietus. Ir maijs un viņas ir atstātas pirmo reizi
laukā pa nakti vienas
un skraidošas. Tipinātājmauciņas.
Ne lapiņas nenotrausa, bet samina visas skudriņas,
visām vabolītēm uzkāpa virsū, atņēma bizbizmārei mājas ar svētu sērkociņu.
Tikai kurmis viens
pats ierakās zem zemes, strādāja čakli un atrada
tur apraktu
savu līgavu.
Līgava - līķis. Kurmja
līgava nobendētā.
Ar cirvi tai šķēla kausu, kad izkropļotā balsī tā savam varmākam ķērca,
ņerkstēja: "Nevajag man miskastes tavas, nevajag man naudu, savācies,
taupi,
salātos apgulies, salātlapiņ, mundrs, tievs,
saskaldi skaliņus..."
bet viņš skaldīja viņu ar cirvi
un pēcāk aizmirsa mežā, lai kurmjiem un vabolēm tiek,
lai ķirzakas snaiksta mēli gar līgavas-līķa adu, gar gurniem.