Mūzika: | Deftones - Be Quiet And Drive |
Rafaels ar enģeļiem, novecojis Rafaels:
Nāve no lietus.
Rafaels bija cienīgs un pazemīgs. Ļoti bieži.
Rafaels vārtījās apavu kaudzītē pie durvīm un
dažkārt teica,
lai neaiziet pa šīm durvīm neviens.
Viņš klusēja un viņš gāja klusējot. Viņa
bija pārliecināta, ka
šodien debesis ir gaišākas, bet domas, savukārt kā melns piķis
salīmēja
skropstas. Neko neredzēja, acis ciet, ausis.
Viņš gribēja kaut ko atbildēt, bet Rafaels, pārvērties marmorā,
iestrēga griestos. Nolūza galva.
Nolūza Rafaelam rokas un galva.
Viņš aizvēra acis un mēģināja aizmigt, bet neizdevās.
Domas čaukstēja
kā rīsu pelavas.
Pulksten 12:00 pa dienu tas noticis. Gaiss bija mitrs un silts, varbūt
gaidīs vakaru,
varbūt tumsa izvedīs pavasara nakts burzmā.
Viņš klusu piecēlās un izgāja ārā. Kailām kājām nokāpa pa trepēm.
Viņš noskatījās tam pakaļ, kamēr tas
nokāpa lejā, tad viņš pasauca,
sauca, gulēja ilgi savā kaktā un sauca vēl.
Rafaelā pēkšņi pazuda pirmās
izbailes par pēkšņo zaudējumu.
Viņš ir dzīvs. Vai viņš izturēs dzīvību sevī? Virkne praktisku apsvērumu.
Un, ja jums nepieciešama mana palīdzība,
tad nekautrējieties, jūs atradīsiet mani tur.
Atnes man kafiju.
mani sauc Rafaels
un es šodien
nekur neaizbraucu,
mums šodien
izbeidzās pacietība.
Kurš grib
piedzerties!?!? :***