Sviesta Ciba |

AEON FLUX (

cosmo_shiva) rakstīja,
@ 2013-04-11 02:09:00

Garastāvoklis:	mani sauc
Mūzika:	aphex twin - taking control

ņem mani nost:Rafaels ir dzīvs!:
Rafaels nemitīgi mazgā drēbes

nepārtraukti kaut kas tiek pakārts.

poras aizdirstas,

Rafaela sejas baltums neizgulējies

izslēdzu gaismu piesmēķētajā koplietošanas virtuvē un tajā tumsā uz īsu mirkli esmu.

Krīt.

Tev patīk fantazēt par dzeltenajām plūmītēm melnzemes dārzā?

Dārzā, kur samta truši un vistas iestaigājuši takas.

Svešiniek, takas ir iestaigātas staigājot.

Svešas takas, kur izbiruši mani piederumi.

Staigā pa sapuvušajām plūmītēm,

dzer plūmīšu, cidoniju skābo kompotu.

Sajauc sevi ar ūdeni.

Ņem nost to manu ādu, ņem mani nost.

Vingro pusnakts viesi. Zinu, ka manā istabā kāds ir. Sunīša rēgs tur blakus krēslā,

kādas dažas bēbīšu dvēselītes zem gultas. Visi dzer pienu un vingro. Kāds izdzēris

sojas pienu pa to laiku, kamēr neviens nebija manās mājās un durvis bija aizslēgtas

ciet.

Man nebija bail no spokiem.

(nē, manas daļas nepienākas, nē, tik labi tur)ellē.

Ja nu tās nebija dažas sekundes tajā mierpilnajā tumsā?

Varbūt tie bija gadi, bet varbūt tie būs gadi...?

Garie un gausie gadiņi.

paņem mani nost kā sliktu.

Paņem nost kā kaut ko sliktu paņem labie un aizlaiž,

jo man ir un nav.

tas nav viņš, bet es zināju, es zināju, ka viņu sauks Rafaels! Iepriekšējā dzīvē viņa vārds tas bija!

Viņam notika reinkarnācija, tā bija noplūde! Viņš bija Rafaels un viņš plūda saraustījies gabalos, šaustījis

pat sevi, dūris sevī mazos Šveices nazīšus. Nezinādams, kas ir Šveice. Gribējis strādāt par kaut ko, grauzis

mazus akmentiņus, smaržojis pārgieztus avokado,

Viņu sauca Rafaels, tad kad viņš sevi plēsa kā nezvērs. Nezvēra ādas un putojošie jaunības ūdeņi. Kā ienira

viņš, šis skaistais,ūdeņos, nevarēja atvērt acis un peldēt nevarēja. Baidījās tikt aptašķīts, baidījās saņemt un

atdot sevi psihoterapeitam. Nezināja toreiz, kas ir Šveice un kas ir psihoterapeits. Vēlu gulēt gāja, reiba no

pusnakts virtuves smaržas. Virtuves pusnaktī kļūst dzīvas, vispār, atdzīvojas.

Rafaels ir manī. Viņš pats man to teica - es esmu tevī un man patīk izslēgt smirdīgajā virtuvē gaismu.

Tumsā patīk stāvēt ar vienu pirkstu lipīgam gaismas slēdzim piespiestu un otras rokas(spīdīgās, saredzamās rokas)

plaukstā just kā rievotā virsma piekļaujas lipīgam durvju rokturim(tam, kuram koks pārvērties par melnu un lipīgu kārtu).

Tumsā stāvēt un aizvērt acis, ostīt virtuvi un smaidīt kā tā smird. Smirdīgās virtuves mežģīņu meitene. GarkājRafaels un

tagad atvērtas acis. Vai tu zini, kas ir datori? Vai tu zini, kas ir dzīve?

Tu zini kā smaržo sperma, tu zini kā smaržo melna, taukaina virtuve. Rafaēliņ, tu esi mans dēliņš un es esmu tu, un mēs

esam viens un tas pats maigums. Mēs kopā dzīvojam porcelāna trauciņos, mums kopā abiem lillā ziedi un stikla gredzentiņš,

redzi.

Navigate: