Arkādijs bija pilsētas arhitekts vienmēr piedzēries:
Manā istabā visos kaktiņos mazi zirdziņi dzied un tā runā,ka tie kas tos dzird vispār ir nepieskaitāmi un to mājas ir trako klīnika. Šiva,netiecies pēc pīlēm,viņš reiz teica un maigi galināja,uztina manas zarnas mīlīgi.
Gaisā neprātīga mīla mirgo, kā slapjš sniegs. Tie kristāli! Mirdz un mirdz,un nestājas!