Rūpe,kalns,abstrakts Daugawas ledus:
Šovakar dziedāju kaut ko citu. Tam bija vārdi un mazi saulītes sekotāji:"Es varu tev to dot, varu tev apsolīties...", utt. Galvenais,ka nekad nezināju,ka manī tas ir,ka spēju to just. Līdz šim bijusi no 5.stāva krītošais ķieģelis. Un pēkšņi sastingst pāris metrus virs zemes. Tur tiešām ir kāds,kurš pacēlis galvu ir priecīgs un pieņēmis domu,ka tūliņ tūliņ ar viņa matiem,tad ādu,tad kaulu,tad smadzenēm sajauksies ķieģelis no 5.stāva. Esmu pieskārusies matiem,smadzenes aplaiza manas šķembas,putas,melnumi un fonā viņi. Viņi šauj raķetes,perfekts salūts:-)