dod man rõzā & mērkaķīšus līdz es mirstu!:

kamēr dieviņam zirņi bira,

tu svētīgā laimē kosmosu sijā.

pirksti mīļāko kovārni paijā, tas vēro kā zupas karotē tavā ir mežs, 

ir meitene mežā, ir milzu kaķis paslēpies aiz kokiem. 

Tavā rokā ir zupas karote ar mežu, cilvēku un mīlestību. 

Peldoties svētlaimīgā kosmosā ko nevar ieraudzīt, to nevar, 

bet kaķis piever acis, kaķis piever acis.