Lai dzīvo komunisma atceres diena!!!!!!!!!!!!!! :
8. marts mums visiem riebjas tieši tāpat kā 14. februāris.
Tikai 14. februārī vienmēr sanāk netīšām nodrāzties,
savukārt 8.martā vienkārši gribu iesist visiem tiem
vīriešiem, kurus satieku uz ielas ar ziediem rokās.
Sist viņus par to, ka viņi mani nepazīst un nes tās
visas puķes citām sievietēm.
Kas irā!? Es esmu pasaules centrs, visas tūples un
tortītes man! Vajadzētu uzblīst resnai, ne tikai nodzīt
matus un tad es spētu atvairīt visu kāda pusotra metra lokā
ap savu tauko, trekno miesu. Šo pretīgo miesu un nokareno
ādu tad nespētu traumēt visi krītošie objekti, miesai
nebūtu spējas sajust. Miesa, kad nejūtīga, ir lepna.
Vienalga, cik resna, vienalga, ka sāp vēders un zem ribām
ir visi tie kukaiņi.
Ir cilvēki, kuriem patīk skriet.
Tie ir cilvēki, kuri mīl skriet vakaros, sporta klubā un
it visur, jo tad ir sajūta, ka var aizbēgt. Mēs mūkam, mēs
bēgam un bailes atrauj no realitātes tā, ka tiešām šķiet -
es varu aizbēgt. Šo dienu es iesāku izkāpjot no visa, kas
par daudz notiek gultā un acumirklī sāku skriet. Skrēju
pa dzīvokli no vienas istabas uz otru, pazaudēju visu, metu
priekšmetus un citru durvis.
tā nav mana atbildība, es nenesu nastu.
Tā neesmu es, nekad neesmu bijusi.



Mans vārds ir Minerva, mani sauc Orhideja.
Esmu skarba, bet godīga.
Es jūs visus nenormāli akūti mīlu!
Mīļumiņi,