harvesting:marble skin:
Tikko iedomājos, ka jau vairāk kā nedēļu neesmu raudājusi! Dzimtenē atrodoties, pēdējā laikā gaudoju vai katru dienu,bet šeit nav iemesla. esmu citā valstī, ar svešu valodu, ar citām dekorācijām un viss ko es jūtu ir pilnīga brīvība. Absolūtu brīvību patiesībā piedāvā šis spontānais lēmums. Nevienam par mani šeit nav nekāds priekšstats, nekādas baumas, nekāds viedoklis. Te nu es esmu- balta lapa un es vēl nezinu kādu lomu man piedāvās. Bet es varu iztēloties,ko es gribētu spēlēt un ļaut viņiem mani izvirzīt tai lomai,kuru es vēlos. Neviens te mani nepazīst. Vienīgais viedoklis - smuka latviete. Tāda sajūta, ka restartēju dzīvi,ka man ir tā iespēja sākt visu no sākuma un nesalaist čupā kā iepriekšējā dzīvē. Aizmuldējos, tā tikai daļēji bija mana vaina.Tie, kuri mani pavadīja pa to taciņu,tagad mierīgi var komunicēt ar savu vainas apziņu un nesaņemties radikāli mainīt sevi. Es saņēmos. Vislabākais veids kā mainīt sevi, ir tālu aizceļot un sākt savu namiņu būvēt no jauna. Man top jauns nams, jauna sētiņa pilsētiņa.
Viņš.