Bereli es lasīju sen-sen vidusskolā, taču, cik varu iedomāties, par kādu autora dzimšanu viņš runā, tad jāsaka, ka tas nekādā veidā nevarētu būt atspēkojums Barta autora nāvei; izskatās, ka Berelis pārstāv to tradīciju, kura ļoti nosacīti aizsākas ar Nīči (vai pat Montēņu) un kuru eksplicē mazliet pārveidotā veidā Rortijs, taču šāda pieeja nekādā veidā nekonfliktē ar autora nāves koncepciju (tieši Barta sakarā, kā ir ar Fuko - īsti neesmu pārliecināta), turklāt man šķiet, ka viņš (Berelis) minēto tradīciju mazliet psiholoģizē.