"Rakstīšana- lasīšana ir metaforiska darbība, kas apzīmē (dažkārt aizvieto) dzīvošanu. Iespējams, tieši tālab tik daudzi cilvēki raksta dienasgrāmatas. Tā nebūt nav vēlēšanās fiksēt "atmiņu" vai atstāt "piemiņu" - tādā gadījumā dienasgrāmatas nebūtu nekas vairāk kā sausi faktu uzskaitījumi vai ilustrācijas vēstures grāmatai. Noteicošais te ir Autora dzimšanas apziņa, nepieciešamība apzināties sevi nevis kā "kaut ko", kas līdzvērtīgs citiem "kaut kam", bet gan sevis veidošanās un sevis veidošanas procesu."
/G.Berelis/