..un man nopil viena asara
vienam vakaram par daudz. (kāpēc viss vienmēr ir daudz un reizē?)
Muse - Time is running out un Blackout (!!!) pa telefonu tiešraidē no Roskildes un gandrīz tai pat laikā iekš tv Vestards Šimkus pie klavierēm, kurš spēlē tā, ka elpa aizraujas un tu nesaproti, kā tā vispār var, spēlēt, gandrīz nepieskaroties taustiņiem, un spēlēt tik tik...un Ziedoņa dzeja, kurā tomēr kaut kas ir..."nekas tev nepaliks no maniem pirkstu galiem, tas tikai pieskaršanās brīdis mazs... nekas tev nepaliks. viss tikai garāmejot"
muuzika tomeer dara briinumus, un cilvēki. īstie cilvēki. paldies.

ja no rīta asara bija depresīva un dusmīga, tad tagad tā ir ļoti laimīga.