naudu, dodiet naudu!
pēdējā laika nodarbošanās - filmu "kačāšana" vecākiem (krieviski), no kā es vienmēr esmu izvairījusies, franciski, japāniski, jā (ar subtitriem, protams), bet tikai dieva dēļ ne krieviski. še tev!
un tēva darba līgumu tulkošana ir tik patīkams process, ka es dzeru jau n-to kafiju, lai smadzenes neatmirst. vai varbūt otrādi?
ak, cik es laba meitiņa! (tikai neaizmirsti man par to samaksāt!!)

vispār es esmu kļuvusi tāda materiāliste, ka bail paliek. un naudas tik un tā vienmēr pietrūkst, un es nesaprotu, kur tā paliek. vienkārši pazūd bez pēdām.

man nekad nav trūkusi nauda. nē, nekad nav dota īpaši daudz un tomēr vienmēr ir pietikusi. pirmoreiz es izjutu, kā ir, kad naudas vienkārši nepietiek. lai, piemēram, aizbrauktu patusēt. kad tu lamājies par katriem 20 sant, kas jādod nolādētajai trolejbusa konduktorei.
protams, šo "krīzi" vienmēr var pārvarēt aizejot pie tēva uz darbu. turpmāk zināsim, cik tas ir vienkārši! jā, es esmu pietiekami turīgu vecāku meita, kas ir jau pilngadīga un tomēr nekad nav strādājusi kārtīgu darbu (ja neskaita vasaras darbu pie tēva un šādas līgumu tulkošanas vai dokumentu kārtošanas, vai dokumentu rakstīšanas), kura dzīvo patstāvīgi, tāpēc tiek dota nauda dzīvošanai, ēšanai utt. (bet pārsvarā tiek izlietota grāmatām un tusiņiem) un kurai nekad nav trūkusi nauda. (līdz šim)
jā, protams, man ir tā nolādētā "vainas sajūta", ka es prasu par daudz un, ka man vispār nevajadzētu neko piepasīt, bet ko padarīsi, blje?

ak vai, cik stulbi..(nosist gulbi)


IENĪSTIET MANI!