...
"Kāpēc daudzi cilvēki nevar sarunāties - iesāk un apklust? Pavediens pārtrūkst. Nav par ko runāt.
Tāpēc, ka viņi runā katrs savā stāvā."
/I.Ziedonis/

man reizēm tik ļoti gribas parunāties, vienkārši tāpat. papļāpāt par šo un to. bet man nav,ko teikt...man tik ļoti bieži nav, ko teikt.
man nepatīk banalitātes. bet viss, ko es pasaku, man tā izklausās.

"Cilvēks ir cilvēks, galvenokārt pateicoties tam, par ko viņš klusē, nevis tam, par ko viņš runā" /A.Kamī/
var jau būt.
bet varbūt es vienkārši par daudz "gudrās domas" zinu...
esmu tajās tik ļoti iedzīvojusies, tām tik ļoti patīk paslēpties manā galvā un parādīties pašā nepiemērotākajā brīdī, ka es vairs nemāku dzīvot citādāk?