Garastāvoklis: | worried |
Mūzika: | Pedro the lion - the longest winter |
neatradu..
visu dienu var izbojaat divas mazas baltas lapinjas. vinju neesamiiba preciizaak. nu kur viens cilveeks var nolikt divus mazus papiiriishus? un kaa var pilniigi un galiigi neatcereeties...?
man ir atminjas trauceejumi. es vienmeer visu aizmirstu. neatceros. un pazaudeeju un neatrodu.
kad es citreiz aizsapnjojos,un tajaa briidii automaatiski kaut ko daru, ir neiespeejami atcereeties, ko es dariiju vai kur es kaut ko noliku. nu shis laikam buus bijis kaads no shiem gadiijumiem. nekaa! nekur nav!
un, jaa, aciimredzot tas pieraada to, ka uz mani nevar paljauties, nevar uzticeet pat taadu siikumu.(gribaas pateikt - es esmu stulba un vispaar nekam nederiiga - bet es labaak pakluseeshu)
nesatraukties... es tieshaam gribeetu. bet taas sajuutas nav patiikamas. es esmu piechakareejusi citus, un sevi arii.
es no uztraukumiem shausmiigi nogurstu, un sajuutos bezceriiga. man saap nevis sirds, bet labaa pusee (plaushas?).
un ja nu riit atkal kaut kas pazuud?