you've got mail
pirms kaadas nedeeljas es kaut kaa atcereejos par to, ka agraak es rakstiiju tik daudz meilus, kaadu laicinju pat katru dienu, un man tik ljoti pashai patika rakstiit. un jau kaadu labu laicinju mani nepamet veelme uzrakstiit kaadu veestuli kaadam - vienu briidi jau iedomaajos, kaa buutu ja es tagad aizrakstiitu cilveekam, ar kuru es sarakstiijos pirms 3 gadiem, bet nujaa, visticamaak, vinjsh mani nemaz neatcereetos (vai negribeetu atcereeties?), gribas aizrakstiit kaadam vienkaarshi taapat - izstaastiit kaadus nenoziimiigus vai noziimiigus ikdienas siikumus, sanjemt taadus pashus atpakalj. taa sajuuta, ka tev kaads raksta un tev ir kam rakstiit, un taa no sirds, nevis oficiaali. sen neesmu taadu jutusi. gribeetu.
veel man ienaaca praataa - kaa buutu, ja es aizsuutiitu veestuli pa pastu. tas noteikti buutu paarsteigums. bet vai patiikams? peec 3 gadiem.
un tad shodien veel taa filma. noskatiijos "You've got mail', un, protams, taa veelme palika veel stipraaka.
bet kam tad lai es rakstu? (nee, taa nau uzprasiishanaas uz - 'tu vari rakstiit man', 'es labpraat sanjemtu no tevis veestuli' un tamliidziigiem komentiem)

beigaas veel bija taa dziesma. taa, kas man vienmeer atgaadinaas to paiistamlaimiigo shiisvasaras nedeelju. un es jau gandriiz apraudaajos.par to dziesmu. par to nedeelju. bet miliiga filma.