tik daudz, kas ir noticis, tik daudz, kas ir piedziivots
tagad atskaitiishos.
biju Somijaa, bet taa jau ir pagaatne. biju uz Muse, bet, kaa tur bija jau ir staastiits simtaam reizhu un uzrakstiits arii. atkaartoties man nepatiik. betnu bija ii un aa. uzreiz peec tam nee. tikai tad, kad es atbraucu maajaas. pat piespraudu pie savas perfektaas oranzhaas sienas (lasiit - taadas, pie kuras tikai gleznas var likt) plakaatu, ne plakaatu, bet taadu smuku zhurnaala bildi. metjuu protams.
biju Lietuvaa arii. tur man nepatiik. tur ir vieni vieniiigi urlas, no kuriem man pat bail palika ( man parasti nav bail), un tur sniga sniegs. atpakalj braucot. te arii bija sniegs?
pat liidz maajaam netiku, kad man jau pieteicaas cieminji. sen sen neredzeeti cilveeki. interesanti- pie manis ciemos naak tikai puishi...bet es nesuudzos.

...man uznaaca skumja.