pilnīgi žēl par tiem laukiem. tu aizbrauc, turbo tempā no rīta līdz vakaram strādājot, visu sakop, un tad, kad viss skaists, jābrauc prom, vispār nepabaudot. un vasara tik īsa un viss tik daudz jāpaspēj, un tik žēl tik žēl, ka tur viss tāds pamests un vientuļš, bet tik skaists
šī iemesla dēļ arvien vairāk sāk pārņemt sajūta, ka gribas dzīvot tur - laukos. ko lai dara ko lai dara