1kg krievu kultūras
nu arī mani ir sasnieguši garie ziemas vakari un nezinu, kur likties. sāku lasīt annu kareņinu, cerams, ka pavasaris pienāks drīzāk nekā es to grāmatu izlasīšu. šim varoņdarbam es jau briedu kādu gadu, ja ne vairāk. un pēc tam varbūt aiziešu uz teātri vai noskatīšos filmu, tagad jau šī tēma tāda modīga. visur kareņina un kareņins. bet varu atzīties, ka galīgi neesmu intelektuāla un nemaz nezinu sižetu un neesmu pirms tam redzējusi nekādas filmas un neko tādu.

dostojevska noziegumu un sodu gan pirms kāda laika izlasīju un vēl tagad neliek mierā. skatījos, ka jrt būs izrāde, jau tagad nevaru sagaidīt un gandrīz nopirku biļeti uz pirmizrādi, bet tomēr nožmiedzos. pirms tam vēl jāredz oblomovs.

vispār man tāds krievu literatūras/kultūras periods laikam. sapratu, ka atpazinu pat te reiz kaut kur pieminam gogoļa stāstu par šineli. un pagājušā nedēļā biju uz krievu drāmas teātri - nu labi, tā bija latviešu luga un pārsvarā arī skatītāji bija latvieši, bet tomēr.

referendumā balsošu pret, neuztraucieties.