ledusskapis, bļe
vēl šodien priecājos un lielījos, cik es šogad saimnieciska un sasaldējusi visādus labumus ziemai. visu vakaru šmorēju, vārīju un cepu vakar salasītās sēnes, lai varētu salikt saldētavā (un vienkārši ledusskapī). taisot vakariņas un kartupeļiem dilles no saldētavas velkot ārā, sapratu, ka visas manas dilles ir viena slapja pļura, par visādiem tur spinātiem utml. nemaz nerunājot. bļe. un tad sāku atcerēties, ka pats ledusskapis arī tāds aizdomīgi kluss, lai gan parasti dzied un runājās ar mani nepārtraukti. gaismiņa iekšā deg, bet sasalt nekas saldētavā tā arī nedomā. te tev nu bija krājumi ziemai. tūlīt pat vairs nebūs nekādi krājumi parītdienai. ko lai dara?

p.s. tas laikam tāpēc, ka es to visu daru pirmoreiz un kaut kam stulbam taču tādās reizēs ir jānotiek. nu, tā lai vairāk nekad negribās neko tādu darīt un pasarg dies sešas stundas virtuvē ar sēnēm ņemties