protams, sadzīvot jau var ar visiem, tikai cik tas ir patīkami... es pirms tam četrus gadus dzīvoju ar cilvēku, kas it kā jau īpaši netraucēja, tikai reizēm kādu morālīti pateica, un nevarēju izturēt. pirms tam vispār ar veselu baru cilvēkiem divās mazās istabās, no kuriem viens man totāli krita uz nerviem, tāpēc vislaik spēlēju ģitāru vai lasīju grāmatu. un centos visu ignorēt. vispār - liekas, ka tad, kad dzīvoju ar ģimeni, bija visforšāk, bet kad aizbraucu mājās, reizēm viņi visi tik ļoti traucē..
man liekas, es tomēr esmu nolemta vientulībai.