ģimenes problēmiņas
atteicos rīt doties ar vecmāmiņu uz baznīcu (pareizticīgo!), pateicu kategorisku nē un viņa apvainojās. tagad spēlēju crazy tetris un domāju par to, kāpēc vecmāmiņas domā tik nepareizi. vispār. par visu. tiešām agrākos laikos viss bija tik ļoti citādāk? piemēram, viņa domā, ka mans brālis šausmīgi melo, kaut gan es zinu, ka viņš pat liekuļot nemāk, nabadziņš vienmēr saka visu ko domā tieši sejā un tad sanāk nepatikšanas, protams. nujā, viņam ir arī īstais vecums. a jūs domājat, ka es nedomāju to pašu ko viņš? hahā, bet es labāk paklusēju un noklausos visu, kas citiem sakāms un tikai pamāju ar galvu. tāpat jau neko nepanāksi ar tiem 'stingrajiem' vārdiem, varbūt tikai to, ka vecmāmiņa kārtējo reiz padomās, ka mamma mūs galīgi nav audzinājusi (man šķiet, ka viņai mamma nekad nav patikusi).
bet kārtējo reiz es pārliecinos par to, ka man ir visforšākie vecāki un ka viņi mani (es īsti neesmu pārliecināta par brāli) ir audzinājuši (bet arī par to, vai mani vispār kāds ir audzinājis es neesmu īsti pārliecināta) tieši tā, kā vajag.
es arī tā darīšu.