je sens une difficulté d'être
tikko es klausījos ~50to gadu franču džeziņu, nu, to, ko sartrs un bovuāra klausījās sentžermēndeprē kafejnīcās, bet tagad es klausos dzeju latviešu, vēl pirms tam es lasīju mazliet kaut ko no kokto un vēl pirms tam kamī, bet, lasot to, man uznāca miegs. bet tā jau ir interesanti, tikai..pēc trīs lekcijām franču valodas plus vienu angļu valodu, kurā visus vārdus zinu franciski, bet neko angliski, laikam esmu galīgi sagājusi sviestā. un arī šodien es visa sāpu. un atkal jau es par to pašu, piedodiet, ja varat.

mans prieks ir incidentisks, man cita prieka nav