without atmosphere there is no chance in life
Dānijā viss ir kā filmās. Kopenhāgenas centrālās stacijas bagāžas glabātuvē skan klasiskā mūzika, kas nez kāpēc atgādina amēliju, vilcieni ir tieši tādi kā filmās ar daudziem vientuļiem pasažieriem, ceļi kā Itālijā, brokastis Pītera mammas mājā, kur viss ir tik tīrs un kārtīgs un atkal fonā klasiskā mūzika - viss, viss ir kā filmās.

varbūt arī tāpēc atpakaļ braucot lidmašīnā vislaik domāju par to, ka es ļoti gribētu, lai lidmašīna nokrīt, es gribu zināt tās sajūtas, es gribu krist, es tiešām gribu piedzīvot aviokatastrofu. bet izdzīvot, protams. kā filmās.

jā, es biju arī roskildē un dzirdēju daudz labas mūzikas, arī ne tik labas mūzikas, bet es neprotu (un nemaz negribu) izstāstīt mūziku. it's all in my head.