Nav laika galīgi, bet toties jau pēc dažām stundām gozēšos saulītē ar kokčiku rokās zem kādas palmas. Nevaru vien sagaidīt. Un satikšu savu ēğiptes draudziņu arī! Viņš pat strādā tajā viesnīcā, kurā mēs apmetīsimies! Nu kur vēl labāk! Mums jau viss ir sarunāts. Viņš pat nummuriņu sev paņems uz nedēļu. Bļe kā es ilgojos iekrist viņa apskāvienos un pazust! Un savu meitu arī grib redzēt. Un tam vecajam perdelim gan jau mācēšu acis aizliet. Čin čin!