nē man neapnika lasīt.man patīk lasīt un klausīties cilvēku domas.tādas īstas un nesamākslotas.tās nekad nevar būt neinteresantas vai apnicīgas.vismaz man. :)

jā un par to iestāstīšanu, ka ir labi..ilgi es centos sev to iestāstīt un tad sapratu, ka tā nevar.pārāk grūti, jo visiem liekas, ka ar tevi viss kārtībā, bet patiesībā ļoti sāp.ļoti.
bet tagad, tagad ir kaut kā ļoti nesaprotami un nespēju saprast vai es sev esmu iestāstījusi, ka man ir labi vai tā tiešām ir.un es beidzot esmu sākusi runāt.nu nē, runājusi jau es vienmēr esmu, bet ar kādu un par to ko jūtu.un ne vienmēr paliek vieglāk no runāšana, pat ja klausītājs tevi saprot.visvieglāk paliek izraudoties un tā kārtīgi.bez neviena klātbūtnes, kad nav neviena kas žēlo..tā ir labāk.



duršu, duršu, mamuļī pat atļāva. :D un, ja atļauj tad jau toč jādur. :D

un jā.man patīk dziesmas ar noskaņu.un arī tie kārtīgie bliezēji rada noskaņu.man patīkamu. (: