es esot labākais no tiem, kuri viņai ir pieejami.

uzstādījums: nedēļas nogale laukos pie vecākiem.

Tad nu lūk, no mammas puses varu jums pastāstīt jaunākās tendences pavārmākslā un vēdera lutināšanā.
To, ka vistas salātos liek klāt ananāsu, es biju manījis. Garšo. Un tas sākās jau sen. Tagad, redziet, gaļmaizītēm liek virsū vīnogu pusītes. Un karbonādēm klāt piedāvā marinētus nananāsus. Pašam nav ko teikt, bet mans konservatīvais vēders saka - gastronomiska izvirtība.
Un nav arī tā, ka mana tēta vēders klusētu un nemēģinātu izpausties. Tēta vēders nodarbojas ar mākslu. Kādu laiciņu atpakaļ tētis nopirka digitālo fotoaparātu un tagad viņš to dara pa savam. Redziet, nav taču vajadzīgs likt to fotoaparātu sev priekšā pie acīm un mēģināt kaut vai iekadrēt. Fokuss? Nieki! Nekas tāds nav vajadzīgs, ja ļoti virtuozi var izstiept roku prom no sevis nejaušā virzienā un izvēlētā mirklī nospiest pogu un vēl jo vairāk - ja to var darīt fotoaparātu turot sev priekšā vēdera augstumā. Lomogrāfija, Jūs teiksiet? Nekā - tīrs dokumentālais foto. Šo žanru sauksim par vēderbildēm un par tādiem teiksim - viņi redz ar iekšām. Un redz jau arī - vairs jau tikai retā bilde ir ar "nogrieztu galvu" vai tās centrā - tāds pats vēders kā fotoaparāta otrā pusē.
Un mēs visi nespējam vien nopriecāties!

Čau.
Ja Tevi gadījumā sauc Marta un Tev ir kāzu fetišs, tad iesaku pameklēt jūtūbā video pēc "first wedding dance". Varbūt kaut ko atrod.

tas pilnīgi noteikti ir pilnmēness!

Turklāt birojā klausījāmies Melanholisko valsi. Ak, cik daiļi. Un visi man piekrita :)

uijj''man''kkas''ar''tastatuuru''naf''kartiba''jaucas''burti''tamdee''nevaru''kaartiigi�39;'jums''teikt''cik
tas''mani''sajuusminaaja'�39;''''''

šorīt narvesenā dīvaini stāvošam vīrietim ar kafijas krūzi jautājot, vai viņš stāv rinā, saņēmu pretī:
"Es gaidu savu maizīti",
kas pēc būtības nav nekas īpašs, taču, kad ar veiklu kājas kustību jau biju ticis viņam garām, viņš vēl piemetināja:
"Es visu dzīvi stāvu rindā. Uz labāku dzīvi"

Lieki piebilsts, ka savu siermaizīti es aizmirsu pasūtīt.
Man šķiet, ka šis vīrs bija ezotērēts!

Vakar gribēju nopirkt Saksa sātana bībeli, bet atradu tikai seksa pozu bībeli. Hmm...

Šodien tad aizgāju uz īsto grāmatnīcu un nopirku īsto grāmatu.
Un, ko neteiksi - jau ievadā uzrakstīts, ka sātanisti netic sātanam, atšķirībā no katoļiem...

nu principā, viss, ko es Tev lūdzu ir lai Tu aizejot aizej pavisam. Izej un izlogojies.

Un kamēr vēl pīles kanālmalā ir drošībā, tikmēr ar krīzi neaizbildinies, ja?

mamma stāstīja kā viņi valentīndienu svinējuši - ar biezpiena sieriņiem no rīta gultā un tā... nu bāc!

Bet vai Tu esi radiobārā dzēris šampi no pudeles tualetē esot pieciem cilvēkiem? Bļa!

nesen uzaicināja mani uz kino! o o o!
Uz stāstu par bendžaminu batonu. Es domāju - es to esmu jau redzējis?
Protams biļetes izrādījās pēdejā rindā.
Viņa dikti raudāja un pabučoties nesanāca.
Visi pārējie arī domāja, kāds es esmu lūzeris uzaicinot dāmu uz tādu filmu pēdējā rindā bet viņa tā.
Pēc tam aizgājām uz gulbju ezeru. Tur Jana un pārējie slāvi svinēja vārdadienu. Bija dzīvā mūzika ar blondu basģitāristu un elektroniskajām bungām(!!). Dziesmas pieteica lauzītā latviešu, bet izpildīja pārsvarā krievu valodā. Un krogam viss kā piederās - papīra zvani no griestiem Lasvegasas lete (mirguļojošā) un izslēgti ziemassvētku rotājumi (jo nav jau ziemassvētki, stulbais!) un Jana. Protams, Jana. ŽENŠČINA - tas ir vienīgais vārds kas viņu var pilīgi noraksturot. Nekāds īsta sieviete neder, ja jāapraksta viņas izturēšanās, cukurvates mati un balss.
Kad grupa The pilgrims (Svētceļnieki) spēlēja savu vakara hitu - Sorry seems to be the hardest word, tad arī es uzaicināju savu dāmu uz vienu lēno. Tāpat pabučoties nedabūju.
Viņas stāsts gan izrādītos savādāks



un vēl kāds man varētu pazvanīt tāpat vien nevis lai pajautātu kauko par kompjiem

- Will you sleep with me?
- Absolutely!

Normāli nobimbāties var skatoties kuriozo Benžamina Pogas lietu. Tas augšējais citāts, iespējams, ir smieklīgākais visā filmā. Un vispār - visa filma ir par atvadīšanos un par to, kad tuvi cilvēki Tevi pamet (ja Tu dzīvo, tad Tu zini, kā tas ir un tas Tev nebūs nekas jauns). Nebija velti tērēts laiks.

Piebeidzu Peļēvina šausmu ķiveri. Noteikti ka vēl daudz to pēdējā laikā ir izdarījuši, jo grāmatu par latu varēja iepirkt rozes grāmatnīcās. Akcija redziet. Pats sev grāmatu neieteiktu lasīt. Sakss, piemēram, bija daudz labāks :)

Noprovēsim, kā garšo baušķenieks no glāzes un kas tad tas little britain ir tāds par.
Čīrz. Ir takš piegdiena!

variantu nav daudz - ungāru pilna māja un biļetes uz hoķi jau kabatā.
Kāds šovakar raudās.
jo kāds tik samalts miltos.



Vai arī sagriests salātos.
Par salātiem tad arī stāsts. Latvietis klasiskais ir liels rasola meistars. Paprasi tikai - tur sinepīte, tādi gurķīši un tik lieli kartupelīši jāgriež ideālā kubiciņā.
Un kā ar olām? Paldies, labi!
Izrādās ka ar olām nu gan nav tik ienkārši - visi vakara saviesīgās daļas dalībnieki nodalās divās lielās frontēs, kad galdā tiek celts jautājums - kā ar olām?
Ir variants, man kā klasiskajam latgalietim - ņem dakšeņu un iemīci, kamēr tā ola gatava. Klasiskās kurzemnieces saka, ka ola jāgriežot ar nazi. Pat vienas mātesmeitas sastrīdas un skaidrības vairs nav nekādas.
Ar olām nav tik vienkārši.

Esot trīs veidu cilvēki - vieni kas sapņo, otri kas dara un trešie, kas šos pirmos divus apbrīno.

Un tu pavadi visu savu dzīvi domādams, pie kuriem no šiem piederi tu... Konkrētāk - kuri ir tie foršākie un kuriem tu gribētu piederēt.
Tas, ka Tu nevari darīt to, ko vēlies, tas jau ir skaidrs. Es domāju, ir skaidrs, ka augstākais, ko tu vari mēģināt ir - darīt to prieka pēc.
Arī sapņot tu joprojām sapņo - kā būtu, ja es tagad izdarītu tā, tad visi teiktu vāā un visas sievietes mestu biksītes uz skatuves..
Apbrīnot... vatever. tik tālu vēl neesmu nonācis.

Kāpēc ir tā, ka interesē kādas 72 lietas un, bļa, vajag visu uzreiz - vienas dzīves laikā? kļut par gleznotāju, mūziķi, fotogrāfu, rakstnieku bla bla bla? Un pa apli vien, atkarībā no mēness fāzes. Turklāt tad, kad pamatprofesija jau, ak neraža, iegadījusies pilnīgi cita. Un kad nekas tā īsti neliecina, ka manī būtu kas tāds, kas kādā no šīm jomām padarītu īpašāku, kā kādu citu šīs planētas iedzīvotāju.
Kas būs tas kurš pateiks, ka ir gana? Kad man pienāks tā diena, kad kāds (es?) man pateiks - dari tagad šito visu savu dzīvi un par pārējo aizmirsti?
Ok, tā nekad nebūs.

Vēl ir arī hipotēze, ka vīrietim pusmūža krīze iestājoties tad, kad viņš saprot, ka savas dzīves laikā nepaspēs izdarīt visu, ko iecerējis. Nu tad, cienījamie un augsti godājamās - man ir iestājusies pusmūža krīze!
Pēc teorijas, tad liekajām lietām kaut kā pašām vajadzētu atkrist pašām no sevis. Tomēr tā nenotiek Vieglāk tomēr nepaliek.
Ko tad darīt?
Sākt ar mērķu nodefinēšanu? Dzīvei? Kādi gan mērķi var būt dzīvei?

patīkami, protams, ja dzīvei piebirst sāls.
Patīkami dažreiz, ja pats esi piebēris.
Bieži vien nepatīkami ir piebērt sāli citu dzīvei.

Tā jau neko dieniņa. Mamma mācās. Tikko pabeidzu viņai pildīt angļu valodu.

Kā pēc normāla dzerstiņa, kad gulēt aiziets 5:30, var bez modinātāja pamosties tieši 8:03 un paspēt tikt uz darbu laikā. Bļe.

Neskatoties uz vakar patērēto tilpumu jautrībai, šovakar tomēr klausīšos vīna gudrības.
77 lekcijas !!!!!!!!
Tikai 28. epizodē šie sāk stāstīt par to, kā vīns tiek gatavots. Bļe.

(pareizās atbildes nav)

Poll #15568
Open to: All, results viewable to: All

Tev, kā priekšniekam, statu samazināšanas dēļ ir jāatlaiž viens no saviem trim darbiniekiem. Kurš tas būs?

Mākslu vairs neinteresē skaistums, tai vajag neglīto

Šitā Umberto Eko citē Šilleru lekcijā par savu grāmtau Neglītuma vēsture. Interesanta protams arī diskusija pēc tās.
Lekciju var apskatīt TE.

"Sakss ir labs, Sakss ir labs
Pareizi, ja lasīt māk"

Šodien, pētot Jāņa Rozes grāmatnīcas īpašo piedāvājumu - grāmatas pa 1 latu, padevos grāmatnieces Elitas vilinājumam un ļāvos, lai viņa man pastāsta par labām grāmatām. Viņai, redz, tāds darbs - daudz jālasa. Šī grāmata esot ļoti interesanta. Šo es lasīju jau sen un vairs neatceros, kāds tai saturs. Un šo noteikti iesaku.
Tā es tiku pie Saksa.
Un vēl nedomāju aizmigt.

Vakar, pašam baušķeniekam (tumšajam, speciālajam) viesojoties, atcerējos ka esmu apņēmies uzveidot Dzelteno pastnieku dziesmu ripuli. Būsim pazīstamai vai kaut kā tā. Izrādās, ka ir cilvēki, kuriem Ilzīte milzīte ir uzbūvēusi skaņas necaurlaidīgu sienu. Starp viņiem un Pastniekiem. Un tad viņa viendien saka - jā, itkā jau gribētos paklausīties, jo pārāk daudzi mani cilvēki klausās, bet...
Es nolēmu, ka man tas ir jāizdara. Pašlaik zinu, ka tas viss sāksies ar ceļojumu uz sauli.
Vēl būs Zvēri nāk, Albānija... Varbūt Guvernante.

Tepat mums kaimiņos Viļņa kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Bet iepazīties ar Lietuvas kultūras dzīvi iespējams arī pie mums. Kāda tad ir "Viļņas mākslas aina pēc 2000" - ar ko tā atšķiras no mūsdienu mākslas norisēm Latvijā? Vēl tikai nedēļu izstāžu zālē Arsenāls aplūkojama Lietuvas laikmetīgās mākslas izstāde. Tās noslēgumā, uz ko aicināt ir mūsu uzdevums, notiks nebijušas atraktivitātes, kas rādīs, kā izstāde spēj iedvesmot Teātra studijas Laipa jauniešus.Vēl ieskats arī izstādes "Lietuva, kultūra un vēsture" atklāšanā Kara muzejā. Studijā izstāžu kuratore Diāna Barčevska.


>>karoč nevienam neienāk prātā noskaidrot, kā tad tas viss saucas pareizi.

es šodien arī nodevu asinis. Drusciņ vēl galva reibst. Nezinu, varbūt tikai no cigaretēm.

ver vaļā savu maku arī Tu un to kapeiku, kas nolikta nodalījumā Dadario stīgām vai vēl pēdējai siltajai apakšveļai, pārliec tajā, kurā Tu maksā par manas darba vietas logu iestiklošanu.