uzstādījums: nedēļas nogale laukos pie vecākiem.

Tad nu lūk, no mammas puses varu jums pastāstīt jaunākās tendences pavārmākslā un vēdera lutināšanā.
To, ka vistas salātos liek klāt ananāsu, es biju manījis. Garšo. Un tas sākās jau sen. Tagad, redziet, gaļmaizītēm liek virsū vīnogu pusītes. Un karbonādēm klāt piedāvā marinētus nananāsus. Pašam nav ko teikt, bet mans konservatīvais vēders saka - gastronomiska izvirtība.
Un nav arī tā, ka mana tēta vēders klusētu un nemēģinātu izpausties. Tēta vēders nodarbojas ar mākslu. Kādu laiciņu atpakaļ tētis nopirka digitālo fotoaparātu un tagad viņš to dara pa savam. Redziet, nav taču vajadzīgs likt to fotoaparātu sev priekšā pie acīm un mēģināt kaut vai iekadrēt. Fokuss? Nieki! Nekas tāds nav vajadzīgs, ja ļoti virtuozi var izstiept roku prom no sevis nejaušā virzienā un izvēlētā mirklī nospiest pogu un vēl jo vairāk - ja to var darīt fotoaparātu turot sev priekšā vēdera augstumā. Lomogrāfija, Jūs teiksiet? Nekā - tīrs dokumentālais foto. Šo žanru sauksim par vēderbildēm un par tādiem teiksim - viņi redz ar iekšām. Un redz jau arī - vairs jau tikai retā bilde ir ar "nogrieztu galvu" vai tās centrā - tāds pats vēders kā fotoaparāta otrā pusē.
Un mēs visi nespējam vien nopriecāties!