Latvieši, šogad valodniecības jomā ir pastrādājuši labi!
Par ievērības cienīgu negribētu izcelt kādu no lieliskajiem

"vaimanoloģija" (vai manu, vai manu!) vai
"vakaroni" (vakardienas makaroni :) )

bet tieši mūsu slakterministra pievēršanos svešvalodas darināšanai.
Nu piemēram oficiāli angļu valodā varētu iecelt frazeoloģismu "Jōr ingliš iz so slakteris!"

nāku pie Tevis
Ar lauztām kājām.

uz rokām.

*

Guļu ar Freida ievads psihoanalīzē zem spilvena.
Laikam palīdz.

ko domā tādā rīta agrumā?

mans dārgais kolēģis šodien ir atnesis uz darbu asins spiediena mērītāju.
Viņš ir liels sportists brīvajā laikā (pagājušgan nolauza pusmaratonu), skrien (pat tad, kad ārā ir -1), ir bijis jaunsargu nometnē un visus dakterē par to, kā pareizi jādzīvo.
Visi mērījāmies. Viņš palika zaudētājos, jo viņam visaugstākais. hāāhāhahaa!
Jauna diena - jauni pārsteigumi

Un tad mēs nopirkām mūsu prmos trusīšuš. Divus. Kad ar vīru barojām, varējām vienkārši sēdēt un vērot. Pa trim stundām skatīties, kā viņi lēni ēd salātlapiņas, tad iekārtojas savā midzenītī. Hahahaha. Viņiem bija pašiem sava midziņa sataisīa no pašu spalvām. Tad viņi tur ieritinājās un gulēja. Bet mēs vērojām. Re, paskat - viens pakustējās. Trušu mātei nepatika, ka mēs lienam vai kārtojam viņu guļasvietu. Tad viņa lēca uz rokām. Hāhahaha. Un bērni nāca skatīties. Tā jau viņiem bija tāda eksotika.
Nu un nāca laiks un viņi savairojās. Kādi astoņdesmit. Līdz simtam netikām, ha hahahah. Astoņdesmit, nu varbūt sešdesmit. Tad mēs saņēmāmies un sākām viņus ēst.

es te vēlreiz par kolēģa fufaiku jaunā gadā atcerējos :)



viss, tas arī būs viss :)

jaunā gada grāvējs.
ielaid sevī

Kolēģis šodien nopircis jaunu fufaiku. Tieši fufaiku, nekādā citā vārdā šo nenosauksi :)
kopā ar apaļo stīpiņu matos ir ok. Nav protams tik lieliski, kā būs vasarā, kad viņš atkal būs šortos un uzvalka kurpēs, bet visu jav nevar prasīt.

Tad, kad kaut kur esi aizgājis un kaut ko skaties, tad ir ok, visu saproti un viss notiek. Bet te, kad pats kaut kur piedalies, organizē vai esi uz skatuves, Tu sev jautā - kā viņi zina, kad jāplaudē, jāsmejas un jākliedz. Jo vienmēr jau tas nav tik pašsaprotami. Bet viņi, kā tāda amēba - darbojas vienotā masā un dara to pareizi.
Medžik.

Braucu savas mājas liftā un pamanīju, ka uzlīmītes uz stāvu pogām visvairāk ir nobružātas stāviem 3 un viens. Tātad visvairāk visi brauc uz trešo stāvu. Bet pirmo? Uz pirmo stāvu taču var kājām aiziet. Ja es dzīvotu pirmajā stāvā es nekad uz turieni nebrauktu ar liftu! Slinkie!

patiesībā bija tā.

Kad Atis Slakteris mācījās Amerikā, kādu piektdienas vakaru kāds no viņa draugiem noteica - Lets make a party.
Tā nu Atis atgriezās Latvijā un nodibināja partiju.

Iedomājies, Tu aizej uz teātri. Uz tādu nopietno teātri.
Izrādās, ka izrāde ir ar reliģisku pieskārienu. Vēlāk izrādās, ka izrāde ir tikai par reliģiju. Vēl ļaunāk - izrāde ir cīņa - par vai pret kristietību. Un tāda laba izrāde, kur tu uzreiz nevis visu saproti, bet domā, ko tas nozīmē, jo autors izrādi ir uzrakstīji labi, pie tam - to ir darījis daudz ilgākā laikā, nekā tagad tev to mēģina parādīt. Un noteikti viņš ir arī pārlasījis to darbu. Vismaz divas reizes!
Un iedomājies tālāk.
Uz izrādi Tu esi atnācias viens. Parasti Tu nenāc viens, bet tagad Tu esi atnācis. Un Tev blakus ir apsēdusies viena kundzīte nedaudz jaunāka par tavu māti. Bet, kura, akurāti ir no tām, kurs runā. nu runā, es domāju, nevis šad tad ierunājas. runā visu laiku bez apstājas un kurai tāds teātra apmeklējums ir klusas mokas 3 stundu garumā ar 10 minūšu svētlaimes starpbrīdi. runā arī miegā.
Un tad izrādes laikā, viņa ik pa laikam uz kādu no aktieru replikām par reliģijas dabu, tā klusi pie sevis nosaka "aham". Nevis nosaka, bet tā gudri novelk. un turpina tvert katru repliku un ahamot.
nenāc uz teātri viens.

Pols nav sasiešanas fanātiķis. Viņš tikai īstenoja savu erotisko fantāziju.

"Uz skatuves gulst grandioza izmēra ziedu klēpji, sparīgi plaukšķina leģendārā atkušņa laika teātra Sovremeņņik vadītāja Gaļina Volčeka, izcilā krievu aktrise Ludmila Maksakova izrādes autoriem pasniedz gadsimtu vecu ģimenes sudraba relikviju (paplāti, kas piedzīvojusi Staņislavska rokas pieskārienus), Solžeņicina atraitnes acīs aizkustinājuma asaras, bet kulta multfilmas Ezītis miglā autors Jurijs Noršteins lakoniski rezumē: "Jūs esat malači!" "


Gribētu, lai Tevi tā? :)

Vairāk te.

Tikko atcerējos, ka visu mūžu esmu gribējis būt komiksu mākslinieks un zīmētājs.

ir iznācis "š"! baltijas komiksu žurnāls.

Yess!!!
Montī paitons tagad jūtūbē labajā kvalitātē!!

http://www.youtube.com/MontyPython

Vakar biju aizgājis uz džeza klubu. Nu tā neko, tikai solists nezināja visus vārdus dziesmām. Dziedāja dažreiz tikai da-bup-pi-dup-pup-pā.
Bārmenis saka: Ietaisīt kaut ko padzerties?
Es saku: jā.
Un viss notiek.