šis un tas, vakara guzõns :D
vissliktākā sajūta, sliktāka par visām zobu sapēm, man tomer ir tad, kad šķiet ka tu ļoti pacenties lai sagātātu kādam prieku vai vienkārši dari lietas ar tīrāko sirdsapziņu, bet tie citi pamanās iedirst. un varbūt neapzināti, bet man vienalga. tīri automātiski pirmais par ko es iedomājos ir 'kā jutīsies mani cilvēki, ja es rīkošos ta vai šitā, jo man ir svarīgi lai viņiem būtu labi. šķiet tik pašsaprotami. nu kapēc tā nav citiem?

apsolos, ka nākamais posts būs uz pozitīvas nots. citādi pašai riebj lasīt ;D