garām galīgi
moš es cilvēkiem kļūstu par neinteresantu sarunu biedru, ja vispar runāju ar kādu. pazudusi kaut kāda interese, aizrautība pļāpāt ar paziņām. aizvien biežāk viss, ko no sevis varu izdabūt ir standarta pieklājības frāzes un smaidiņš..kad ik vakaru ejot no darba (starp citu, - sanāk iet garām milzu apgāztam pimpim pie LU bio fakultātes. katreiz domāju - what a hell? šovakar viņam jau bija noskrubināts gals, perversā tauta) satieku draugus, paziņas, apmainos ar aktualitātēm un turpmāko sarunu noklausos, kamēr apnīk. un ne jau tapēc, ka man nekas neinteresē. es vienkārši klusēju un ceru, ka man tas pāries;].. pāries.