KĀ es tagad Tevi saprotu!

Es nezinu vai gribētu, jo tad es nebūtu tik fantastiska:), kā tagad, bet kādu brīdi labprāt gribētu padzīvot tā vienkārši- galvenokārt jau ar naudu- kad vaig pastaigāju pa veikaliem, uznāk zdings mainīt k-ko- lūdzu, visas iespējas.. izdomāju, ka gribu kļūt par to un to- vecāki visu apmaksā, nokārto, pēc tam varu pārdomāt, un nekas nedraud.. it kā tādas lietas, pēc kurām nav "labais tonis" ilgoties, bet, tomēr- kad raujos, lai būtu vismaz k-kas, un tad arī staigāju, kā zombijs- tad vnk sāc izvērtēt dēļ kādiem štruntiem tas viss notiek, un vēljovairāk- dēļ štruntiem arī turpināsies.