zurķis dodās pasaulē
Šodien pamodos pusčetros pēcpusdienā, līdz galam neuzklātā gultā, skrambainām kājām, nežēlīgām sāpēm mugurkaulos un plecos, un protams, nelabu dūšu un stipri iztrūkstošu "filmu". Un tad atcerējos, kapēc jūtos tik izvarota, atvainojos. Iepriekšējā naktī paspēju divreiz piedzerties līdz kliņķim, un trijos naktī izdomāu, ka jātiek mājās. Pus piecos jau biju mājās. Es atnācu ar kājām.................
Jā, vēl, pa ceļam apstājās vismaz 5 mašīnas (tas ir tik, cik atceros) - "davai, saģis sučka bļeģ". Pāris gadījumos nācās skriet, tapēc laikam sabrāztas kājas bija.
Kur prāts vienai pašai, dzērumā, nakts vidū iet no centra līdz Imantai??

Un šorīt es pamodos, piecelos un konstotēju, ka istabas vidū zem parketa ir kurmja rakumam līdzīgs uzcilnis. Kaimiņš lohs visu dienu urbās un neļāva man normāli izgulēt nakts pastaigu, un izurba manā grīdā caurumu.