°Jaungada apņemšanās
Nezinu, pa kuru laiku, taču pēdējā '05. gada diena ir klāt. Un nav nekādas Jaunā gada apņemšanās, par īpašām sajūtām nemaz nerunājot, nav īpašā spara mainīt sevī un no jauna gada sākt jaunu dzīvi. Bet ir tomēr viena lieta, ko nevēlos ņemt līdzi Jaunajā gadā. n tā ir mana neizmērojamā vienaldzība, "pofigisms". Jā, vienaldzībā ir viegla dzīve. Bet atskatoties kopumā, dēl tās mana dzīve ir kļuvusi vienveidīga - nekas jauns, nekas īpašs šogad nav noticis (atskaitot lēcienu ar gumiju taisni iekš Gaujas). Vēl sliktāk - dēļ vienaldzības, dēļ manas vieglās attieksmes pret dzīvi mani gandrīz izmeta no skolas, un taisnība manai mātei ir - man ir bijis arī dziļi uzlikt uz ģimeni, uz mātes jūtām, jo viņi to nav pelnījuši, viņi man sniedz visu, kas bērnam ir vajadzīgs un vēl daudz vairāk. Tātad, tā es dzīvē tālu netikšu. Bet citādi - sapratu, ka nav vērts solīt sev laboties, būt labakai. Nav vērts sevi mānīt, esmu nelabojama. Un galu galā, esmu pietiekami laba, lai varētu būt mazliet slikta. :D
Es tagad sarunājos ar mazo Emīlu. es viņam paredzu labu nākotni, bet pagaidām viņš ir labs sarunu un pat domu biedrs, nudien!
Laimīgu Jauno gadu, draugi un nedraugi.