Slidukāja kokā.
Arvien pārliecinos, ka mani sapņi ir nenormāli. Nenormālāki kā jebkad. Šonakt es ar slidām (hokejista) centos pārvietoties pa rimi. Un tas nebij no brīvas gribas, vai kādu derību rezultātā, tas bija..vnk pašsaprotami. Man bij jātiek līdz rimi pašam galam, un man nāca asaras, jo es to nevarēju izdarīt. Tad es saļimu zem konserviem, un zvanīju Ievai Ubarstei.(?) Viņa iznāca no "nepiederošajiem ieeja aizliegta" durīm, un palīdzēja tikt līdz turienei. Un tad es pamanīju, ka viņai roku vetā ir florbola nūjas. Un tikai tad es sapratu, ka esmu meitene - slidukāja. Tas ir viss, ko es atceros. Un otrs šīs nakts murgs, ko atceros - Mēs, diezgan paliels bars, bijām salīduši kokos, k-kur netālu no skolas. Un Signe man lika mazgāt Pilāna cepuri. Kepku. Un es ar zobubirstīti un "skaidru", kokā sēžot, berzu Pilāna urlīgu (netipiski:) keponu. Atceros, ka bija ļoti daudz putas. Secinājumi - man pa naktīm iet jautri.
Es parasti redzu daudzus sapņus vienā naktī, un bieži sērijveida - turpinājums sekos. Dažreiz sapnis atkārtojas. Piem., ir tāds sapnis, kuru es bieži redzēju bērnībā, un nesen redzēju atkal. tieši tas pats. TAs man vienmēr uzdzen neomulīgu sajūtu.
Nu lūk, ārā līst. Iestājusies rudens 2ā - drēgnā fāze. Moš iešu gulēt. Tas tak ir tik jautri. :)