Kad dalīja budžetu, mans vārds vēl bija Evika Siliņa, bet tad mēs ar zemkopības ministru piešāvāmies kokaīnu un nolēmām sagopīt ļimakus manai jaunajai ģimenes mājai kāpu aizsargjoslā dabas lieguma teritorijā. Izdomājām veselu kaudzi visādu likuma strupceļu un bezjēdzīgi samezglotu pantu, nospļāvāmies pie bāreņu nama un veicām konsumācijas aktu netālajā parciņā. Vārdu nomainīju arī simboliski - lai vairs nejustos kā nabadzīgā Evika no baptistu ģimenes, lai justos kā uzvarētāja Civica ar jaunu Hondu tikko no salona.