Laika krātuve [entries|friends|calendar]
citronmeetra

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[03 Apr 2009|11:15pm]
Parkā ir atlidojis stārķis. Atbraucu šurp jau tumsā, tāpēc no stārķa redzēju vien gaišu, izplūdušu traipu melnajās debesīs virs muižas skursteņa gala. Bet tik un tā - tas ir īsts stārķis, kas tup uz skursteņa. Un tumsa vairs nav klusa un nekustīga, bet gan mudž no visādas dzīvas radības. Visa pasaule ir pamaodusies. Pakalnā upes pretējā krastā deg kūla.
post comment

Dārza darbi aprīlī [03 Apr 2009|01:06pm]
[info]kihelkonna pagājušajā mēnesī bija te sarakstījusi dažādu augu sēšanai labvēlīgās dienas.
Kad kas jāsēj, kad labāk nesēt. Vai kādam neatrastos tāds pats kalendārs arī aprīlim?
Pašai neizdodas neko prātīgu atrast.

Paldies jau iepriekš no sirds un no dobes.
7 comments|post comment

[02 Apr 2009|05:32pm]
Dulla galva. Jādomā vairākos virzienos vienlaicīgi. Vēl arvien fantazēju par mājas mākslas izstādi. Rīt sākšu krāmēt no darbnīcas liekās mantas, vilkšu no arhīviem laukā gleznas un dzimtas dārgums, jāizdomā, kā to visu smuki pasniegt. Oi, oi, vēl pagalms jāgrābj, zari jānolasa, jaut tagad ir skaidrs, ka nepagūšu nojaukt šķūnīti un aizdabūt projām nīsto veco kompresoru, kas garus gadu desmitus pagalmā ir bojājis skatu uz saulrietu. Tāpat arī milzīgā kompostkaudze paliks, kur bijusi. Ja atnāksiet pie manis ciemos, redzēsiet patiesību par vietu, kur dzīvoju. Ar visiem kompresoriem un šķībo šķūni.
Iekšā galvā viss kņud no domām, idejām un plāniem. Es sen neesmu darījusi neko tik traku.
post comment

Atvērto durvju diena [01 Apr 2009|05:05pm]
Dzīvīte, dzīvīte! Esmu iesaistījusies avantūrā: piedalīšos mākslas dienās, plaši vēršu savs mājās durvis visiem, kam nebūs slinkums pie manis braukt un ciemoties manā darbnīcā. Izrādīšu dzimtas dārgumus - gleznas, zīmējumus, skices, objektus, skulptūras. Hm, kapakmeņu kolekciju vajadzēs aprušināt ar lapām un žagariem. Kaut gan kapakmeņi kā pagalma rota man vienmēr šķituši mīļi un mājīgi. Tie liek man domāt par bērnību, par saulainām dienām, par vasarām.
Vēl man tikai vajadzētu kādu cilvēku, kas nesavtīgi gribētu manā darbnīcā uzspēlēt kādu dejojamu mūziku, lai viesi varētu arī padancot. Vispār mani līdz sirds dziļumiem ir aizkustinājusi loop doma par lēno deju ballītēm, un kaut kad es pat tādu varētu sarīkot. Bet vispirms man vajag kādu ballīti parasto. Vislabāk ar lustīgu akordeonu vai ko tamlīdzīgu. Turklāt ballītei jānotiek gaišā dienas laikā, nekāds disko nederēs. Kā jums šķiet, kāda man un manas dzimtas namam varētu piestāvēt mūzika? Iedomājieties ķieģeļu māju - lielu, dīvainu pēc izskata, apkārt daudz akmeņi un krāmi, māja atgādina nelielu rūpnīciņu, krietni noplukušu, tur iekša dzīvo citronmētra kopā ar dzimtas dārgumiem un veselu kaudzi atmiņu. Mājā ir daudz mākslas, maz ērtību, ir kaķis, ir grāmatas, ir lielas darbnīcu telpas, kurās laiku pa laikam citronmētra uzbūvē kādu objektu vai žāvē veļu. Apkārt ir daudz koki, izskatās gandrīz kā laukos, kaut arī pilsēta ir turpat blakus.

Ja viss labi izdosies, aicināšu jūs visus ciemos. Jau ļoti drīz. Taisni pašai bail kļūst, cik ļoti drīz. Mīļais dieviņ, palīdzi man visu paspēt. Un lai forši izdotos! Amen!

upd. Tas var arī nebūt akordeons. Var būt pilnīgi kas cits. Kaut vai taure. Vai arī tāds disko, ko var dejot dienas laikā. Kāds brīnišķīgs dīdžejs, kas nezin, kur likties sesdienas dienā un tā vien vēlas uzspēlēt dīvainā laikā, dīvainā vietā. Un vēl lai nauda viņa būtu pilnīgi vienaldzīga :))) Es pati nezinu, ko gribu. Bet gribu tik un tā. Lai ir dzīvs cilvēks un no viņa nāk mūzika. Lai ir skaisti. Lai ir noskaņa. Lai kāds gribētu dejot. Neder tikai fons. Kāpēc vajag dejošanu, tas ir pārāk garš stāsts. Turpinu meklēt.
18 comments|post comment

Ienākumu deklarācija [30 Mar 2009|06:39pm]
Dieniņa, kas pavadīta VIDā, četras stundas sēžot mazkustīgā rindā, šaurā, pelēkā gaitenī, un tad vēl stundiņa ārdoties pa deklarāciju pildāmo telpu, kurā sēž trīs nodokļu inspektores, - tā tik ir dieniņa! Par to visu vēl arī esmu valstij parādā 18 latus.

Pirmo stundu gaitenī pavadīju sēžot uz grīdas, tad paveicās un tiku pie krēsla. Negāju ne čurāt, ne kur citur, ka tik savu krēslu nezaudētu vai rindas kārtība nesajuktu. Noturējos nečurājusi, neēdusi un nedzērusi. Vienīgā nodarbe rindā bija nemitīga pārskaitīšanās, lai visi zinātu, kurš aiz kura stāv, kurš izgājis, kurš atnācis, kuram tagad kārta iet iekšā kabinetā. Pēc pāris stundu ciešas kopā būšanas rinda kļuva pat draudzīga, stāstīja, kādi kuram ienākumi un izdevumi, cik čekus par zobārstu, cik par izglītību sakrājuši.
Dažus mirkļus pirms kabinetā iegāja mana blakussēdētāja - jauna meitene no televīzijas - apmainījāmies dažiem patiesi sirsnīgām, labvēlības un savstarpējas izpratnes pilniem vārdiem - kā jau cilvēki, kam ir kopīga pieredze.

Kad pati tiku kabinetā, pamatīgi samulsināju nodokļu inspektori Maiju ar saviem daudzveidīgajiem honorāriem, kurus visus esmu saņēmusi no neizprotamām iestādēm.

"Kas tas jums tāds par Neptūnu?"
"Atvainojiet, nesapratu."
"Neptūns. Vairākkārt maksājis par rakstiem."
"Neputns varbūt?"
"Neptūns, Neptūns."
"Neptūns gan nevarētu būt."
"Te rakstīs, ka jums Neptūns maksājis. Jūs esat mākslas sporta trenere?"
"Kā lūdzu?"
"Nāciet skatīties - te viss rakstīs: Neptūns. Maksājis jums kā māksl., sport., tren."
"Es esmu tikai mākslinieks, man šķiet, tas nozīmē, ka arī sportistiem un treneriem maksā pēc šīs pašas nodokļu likmes. Varbūt. Un tas tomēr ir Neputns. Skatieties, N-E-P-U-T-N-S. Tā ir izdevniecība."
"Bet jums tomēr vajadzēs pievienot līguma kopiju par mākslas sporta trenēšanu, mums tāds neuzrādās."

Tad izrādījās, ka viņiem neuzrādās vēl daži mani ienākumi, kaut arī nodokļi godīgi maksāti. Braucu uz mājām pēc apstiprinoša papīra, atgriezos VIDā, ielauzos kabinetā bez rindas, sacēlu šausmīgu traci un patiešām saniknoju pārgurušos rindā sēdētājus, gandrīz līdz histērijai novedu nodokļu inspektori Maiju, jo viņai mana deklarācija bija pilnībā jāpārraksta. Un tad vēl nabaga Maija beigās iesprūdināja kopētājā kādu manu dokumentu, sāka kliegt, ka papīrs bijis sagumzīts, mašīna pagalam, kā viņa to samaksās. Pieskrēja kāda viņas kolēģe, izglāba aparātu un manu sagumzīto dokumentu, un tādejādi arī Maijas naudu un nākotni. Tā ka beidzās viss labi.

Un vakarā, kad, saulītei mīļi spīdot, izgāju no VIDa ar gandrīz aizpildītu ienākumu deklarāciju, es patiešām jutos lepna par sevi, ka esmu tāda stipra un gudra, un izturīga. Šovakar smuki visas ailītes pārrakstīšu, uzlikšu parakstu, un rīt tik vien tā darba kā iemest papīrus kastītē "Gada ienākumu deklarācijas".

Kad gāju projām no VIDA, tieši pretī izejas durvīm pamanīju kautrīgi aiz šķūnīša aizslēpušos savu nodokļu inspektori Maiju. Viņa ļoti steidzīgi smēķēja.
35 comments|post comment

patīk / nepatīk [28 Mar 2009|09:18am]
Kādam varbūt nepatīk, bet man gan patīk:
- stikla lauskas,
- aukstums,
- baznīca

Ir manīts, ka citiem patīk, bet man kaut kā pie dūšas neiet:
- stringi;
- sports pa TV (nu labi, tā laikam tāda tipiski sievišķīgā nepatika);
- pārģērbšanās par velnu vai raganu (ne tikai saistībā ar iepriekšminēto patikšanu pret baznīcu; vienkārši nepatīk, ka kāds sev stutē sarkanus plastmasas ragus uz galvas).
11 comments|post comment

par kaķiem [28 Mar 2009|08:37am]
Vēl kaut kas par kaķi. Ziniet, pēdējā laikā, kad man kāds kārtējo reizi jautā par precību plāniem, es gluži vienkārši saku, ka nekādu plānu nav un: "Esmu vecmeita ar kaķi." Tas iedarbojas. Cilvēks pasmaida, pasmejas un neko vairāk nejautā, nekomentē. Miers.
Patiesība dara brīvu.
2 comments|post comment

sestdiena [28 Mar 2009|08:29am]
Paradums mosties pirms sešiem pagarina manus rītus, un es varu lasīt gultā pāris stundas, ja vien nekur nav jāsteidzas. Un šorīt man nav nekur jāsteidzas. Vienīgā steigšanās varētu būt uz mājās tīrīšanu, jo šajā pārāk darbīgajā nedēļā man nav bijis laika pat savākt trešdienas vakarā uz virtuves grīdas nobirušās sīpolu mizas. Turklāt kaķis ir izraustījis no puķupodiem kaktusus un dažus augus novēlis no palodzēm un, kamēr manis nebija mājās, savas dienas īsinājis dzenājot pa kāpnēm puķupodus, līdz tie, melnzemi ap sevi bagātīgi bārstot, noripinājušies līdz pat pagraba grīdai.

Divas stundas šorīt es atļāvos nedomāt ne par kādiem tur puķu podiem un sīpolu mizām. Tik vien izlīdu no gultas, lai uzvārītu kafiju, un tad, sasegusies līdz zodam, sēdēju gultā un lasīju un dzēru kafiju un lasīju vēl. Šorīt mana grāmata bija Līvas Ulmanes "Pārvērtības". Izdota astoņdesmitajos gados. Iemainīju to grāmatu maiņas punktā, kad Ķīpsalā notika grāmatu izstāde. "Pārvērtības" ir rakstīta kā dienasgrāmata. Un tie ir gluži jauki pieraksti ar ceļojumiem bērnības atmiņās un kāpelēšanu šurpu turpu dažādos laikos, brīžiem atgriežoties tajā brīdī, kad notiek šīs it kā dienasgrāmatas pierakstīšana. Man patīk, kā viņa raksta par ciemošanos salā, kur viņa piecus gadus dzīvojusi ar Bergmani, un kā viņu skatās uz māju, kas vairs nav viņas, kaut arī tā vēl arvien ir pilna ar viņas pašas iegādātajām lietām. Un viņa raksta par to, kā salā filmēta "Persona", un kā viņas ar Bibi Andersoni filmējas un tīra sēnes, un kā vakarā vēlu viņa ielien gultā pie Bibi, lai pačukstētu to, ko dienā nav uzdrīkstējusies pateikt Bergmanim.

Grāmata kādreiz bijusi bibliotēkā, tās titullapā ir iespiesti vairāki zīmogi, un vienam, kurā tikko var ar salasīt nospiedumu "Rīgas pilsētas CBS", šķērsām pāri uzspiests jaunāks zīmogs - "NORAKSTĪTS". Uz lapām vairākās vietās ir kāda cita neuzmanīga lasītāja uzpilināti kafijas traipi.

Kamēr lasu, kaķis rāmi guļ man pie kājām, ne vairs viņai (jo kaķis patiesībā ir kaķene) puķu podi jādzenā, ne pa kāpnēm jāskraida. Laukā uz palodzes saldi pakšķ no jumta krītošās ūdnes piles, aiz loga viss izskatās melns un pelēks ar brūniem pleķiem, un šis rīts ir tieši tāds, lai ilgi lasītu un sildītos zem segas. Šis ir gausi aizejošās ziemas rīts, kad ir labi turēties pie ziemas laika rituāliem. Ja vien uz virtuves galda nemētātos paciņas ar sēšanai paredzētajām sēklām, varētu pat noticēt, ka ir atkal novembris, un lielā sasalšana vēl tikai priekšā.
8 comments|post comment

[26 Mar 2009|08:42pm]
Vēl esmu darbā. Tūlīt, tūlīt saseivošu pdf failus un braukšu mājās. Esmu ļoti nogurusi. Kad esmu patiešām ļoti nogurusi, man sāk likties, ka viss ir slikti. Sačervelējos skumjā kamolā un klusībā pie sevis bēdājos. Rīt viss izskatīsies atkal citādi. Vispār es esmu šajā nedēļā paguvusi izdarīt neganti daudz. Turklāt visai mierīgi. Bez pārmērīgiem uztraukumiem. Es darīju visu, kas bija jāizdara, visu paspēju. Rīti bija agri un kraukšķīgi auksti, vakari gari un silti.
Lasu Rubeņa mazo grāmatiņu par meditēšanu un dažbrīd sevī koncentrēti skaitu: Ma-ra-na-ta. Vai arī neskaitu neko, tikai vēroju kā manā galvā aug kapelas un katedrāles, altāri un kolonnas, atveras un atkal sakļaujas debesis; brīžiem es redzu sevi tā it kā skatītos no milzīga augstuma, tad atkal es esmu tā, kas veras augšup. Nogurums. Miegs. Es pārāk daudz dzeru kafiju. Es esmu laimīga. Tādā čīkstīgā, bēdīgā veidā laimīga.
4 comments|post comment

[25 Mar 2009|11:10am]
Kā vienmēr, kad jāuzstāda mākslas objekti, esmu sanervozējusies, satraukusies, bet arī ļoti priecīga. Sajūta kā pirms starta sporta sacensībās. Pašlaik mīņājos, uzlādēju mob. tel. bateriju, gaidu mašīnu, domās skaitu: zeme, akmeņi, smiltis, malka, rudzu asni, mežģīnes.
Mājās neesmu nakšņojusi kopš piektdienas, tik vien kā aizskrēju sabučot kaķi un paķert tīru vešu, es visu laiku braucu ar mašīnu un pārējā laikā mēģinu zibenīgi samaketēt jauno grāmatu. Naktīs guļu labi, mostos pirms sešiem bez nekādiem modinātājiem, visu dienu skrienu palēkdamās. Šāda dzīve man patīk, bet ir grūti izturama.
post comment

[23 Mar 2009|05:02pm]
Bija laba nedēļas nogale. Daudz strādāju, viena pati dzīvoju Parkā, krāmējos ar zemēm, māliem un akmeņiem, slaucīju putekļus no savas mākslas. Piesaulītē pie vecās muižas dzēru tēju no līdzpaņemtā termosa, sauļoju degunu, klausījos, kā ūdens pakšķinās lejup pa dakstiņiem, skaitīju sniegpulkstenītes. Redzēju gulbjus lidojam pāri Parkam. Piecpadsmit gabali!
Pie datora nesēdēju nemaz. Tik vien kā vajadzēja pāris papīrus izdrukāt. Un viss. Tikko dažas dienas varu nebūt pie datora, viss kļūst labāk. Galva gaiša un viegla, domas sakarīgas, sejas krāsa uzlabojas. Es nevaru tik daudz būt pie datora, man vajag datorbrīvlaiku.
Šī nedēļa gan iesākusies kā skrējiens, krustu šķērsu braucu pa Latviju, organizēju un kārtoju, darbi sarodas arvien vairāk, bet tas nekas. Traki bija kas cits - tētis sabeidzis muguru, bija mazpilsētas slimnīcā visu nedēļas nogali, solīja viņam pamatīgu operāciju, bet šodien pēkšņi Rīgā pateica, ka būs labi tāpat. Tā esot kaite, kas var pašizārstēties. Tieši tā arī teica - pašizārstēties. Milzīgs atvieglojums tagad, kaut tikai tētis ātrāk pašizārstētos, gan būs labi.

Pāri visam - pavasaris nāk klusi un neatturami, arvien tuvāk un tuvāk; es turu acis vaļā un gaidu.
post comment

Žēl [20 Mar 2009|04:17pm]
Ļoti žēl, ka nobeidzās Kultūras Diena. Tas bija pat ļoti lasāms izdevums. Ar krāsainām bildēm. Par visādām tēmām. Bija interesanti raksti. Es lasīju visus tos teātru un koncertu apskatus un kritikas un lielās intervijas. Pat par vizuālo mākslu lasīju, kaut arī man parasti tieši par to lasīt ir visgrūtāk un garlaicīgāk. Un tagad viss zudis. Šausmīgi, šausmīgi žēl.
Kaut arī zinu, ka kultūra vienmēr tiek apšņāpta pirmā, ka tāda ir kārtība pasaulē, kurā ienesīgākas ir citas ziņas, tik un tā man ir bēdīgi un neticu, ka šāda pasaules kārtība ir pareiza.

Tagad man paliek vien Kultūras forums (lai viņam ilgs mūžs). Bet tur nav krāsainu bilžu.
14 comments|post comment

[19 Mar 2009|11:47pm]
Būtu jāiet gulēt, bet šodien bija tāda diena, ka vajadzētu kādas pretstresa zālītes. Piemēram, cibu. Rīt arī nekas viegls nerādās. Daudz darba un daudz visa kā. Vakarpusē bija labi - pasēdējām ar jauno mākslinieci A.B. lielveikala kafejnīcā un parunājām. A.B. ir tāda meitene, ar kuru var ļoti labi runāt par mākslu. Cik nu vispār cilvēki mēdz par mākslu un kultūru runāt. Bet ar A.B. var runāt un kā vēl. Viņa ir meitene, ar kuru negribas klačoties par sirdslietām (kaut gan dažus puišus mēs sarunās pieminam gan), ar viņu kaut kā pašas no sevis sanāk sarunas par mākslas procesiem, idejām un ietekmēm. Par to, kā mūsu dzīvi šobrīd ietekmē radošās lietas. Un mēs aizrunājamies tā, ka laiks pazūd, un attopamies, kad ir jau vēls un jāiet mājās, citādi mūs ieslēgtu lielveikalā Emīla Gustava šokolādes veikaliņā un mums būtu tur jāsēž visu nakti.

Tā vispār man pašai klājas labi, bet pretstresa zālītes tomēr derētu. Dzeru pretstresa tēju ar ingveru un citronu un medu. Varbūt palīdzēs.

Vēl es šodien izdomāju kaut ko svarīgu par dienasgrāmatām, bet to man vairs nav spēka šobrīd pierakstīt. Varbūt rīt.
6 comments|post comment

? [19 Mar 2009|05:36pm]
Kāpēc mana frendliste ir pilna ar kāškrustiem un naudu? Traki esat palikuši vai? Rakstiet kaut ko par mieru un mīlestību! Rakstiet par sevi, velns!!!!!
3 comments|post comment

Itāļu pusdienas [18 Mar 2009|02:09pm]
Vietējā ēstuvē šonedēļ tiek godināta itāļu virtuve. Garšīgi un iedvesmojoši. Iedvesmo tik ļoti, ka ar darba kolēģēm pie pusdienām dzeram arī itāļu vīnu un ēdam tiramisū. Un pēkšņi - ak, tu prieks! - izkūst visi stulbie sniegi, peļķes vairs ne jūt, ne mana, ir silti un labi, pavasaris ir tik un tā, zvirbuļi čirkst, mākoņi skrien, diena kļūst gaišāka. Lūk, ko manam skumjajam latvietes organismam spēj sniegt glāze vīna un mazliet tiramisū!
Turklāt, darba vietā atgriežoties, kolēģe Klāra pacienā ar ļoti melnu un ļoti piparotu šokolādi, kas patīkami silda mēli. Un vēl es pašlaik dzeru kafiju. Un vispār man šobrīd ir ļoti labi. Tikai nedomājiet, ka es neko nestrādāju. Strādāju gan un tūlīt atkal strādāšu. Vēl tikai šļuciņu kafijas un tad tūlīt strādāšu. Man ir kūku, vīna un šokolādes iedvesma, lai pabeigtu maketēt vēl vienu grāmatiņu par ļoti svētīgiem garīgiem centieniem. Tā būs grāmatiņa par to, kā remdēt slāpes, kurām nelīdz ne vīns, ne kafija un pat ne vismelnākā šokolāde ar piparu piedevu.
2 comments|post comment

[16 Mar 2009|04:06pm]
Mani vienlaicīgi ir skāris lielais pavasara nogurums un garīga atmošanās. Gars mudina visu ko jaunu uzsākt, bet ķermenis vēlas daudz gulēt un visādi atpūsties.
Vēlos doties uz priekšu, sakārtot vecos krāmus, izmēzt kaktus un sākt dzīvot savu brīnišķīgo dzīvi šajā jaunā pavasarī, bet visa mana uz priekšu steigšanās apstājas pēcpusdienā, tā apmēram ap trijiem, kad ķermenis prasa miegu, mieru un atpūšanos. Vakaros gulēt eju arvien agrāk. Nu jau pat vairs Panorāmai beigas nevaru sagaidīt, atstāju ziņu skatīšanos pusratā un eju mazgāt zobus un lasīt pirmsmiega pasakas. Desmitos guļu laimīgā miegā. Mostos ap septiņiem un metos iekšā dzīvē, bet miegainība nelaiž mani vaļā. Un tad jau atkal ir trīs pēcpusdienā, es dzeru kādu piekto kafiju šajā dienā, galva sāp, bet es tik daudz vēlos izdarīt, man beidzot ir plāni un idejas, es gribu dzīvot ne gulēt. Mosties, mans ķermeni, ir pavasaris. Tagad mosties!
2 comments|post comment

[11 Mar 2009|08:39am]
Šorīt ir atkal pavasaris. Pat ar visu lielo sniegu un ledu - neizdosies mani apmānīt. Gaisā un debesīs un Pārdaugavas vārnu ķērkāšanā pavasaris ir nepārprotami. Klāt viš i un neko tur nevar darīt. Iešu uz darbu ar kājām, lai labāk redzētu, kā viss izskatās.
3 comments|post comment

[08 Mar 2009|06:45pm]
Tā noguru šajā nedēļas nogalē! No kārtējiem atvadu rituāliem, no pavasara, no visām domām, kas pa galvu dauzās. Izstaigājos pa Parku, tur pavasara maisam gals vaļā - viss kūst, tek un pil, no zemes izspraukušies sniegpulksteņi. Kā jau vienmēr skaistais un sāpīgais kopā, bet man nav spēka rakstīt, tik vien šovakar spēju kā samaisīt salātus vakariņām, skatīties tv ekrānā un labi drīz posties uz gulēšanu. Māja auksta, apkure čakarējas; mīļais Dievs, lai nāk Tavs pavasaris!
2 comments|post comment

Hipiju fermā biji? [03 Mar 2009|02:05pm]
Cibiņi dārgie, vai bijāt kāds uz Hipiju fermu? Kā bija? Man uznāca tāāāda nostaļģija, tā sadomājos par skolas laikiem, ballēm un dejām, šausmīgi sagribējās uzzināt, kā akadēmijā karnevāli notiek tagad.
4 comments|post comment

Reklāmraksts [26 Feb 2009|04:02pm]
Kā kārtīgs cibiņš uz grāmatu izstādi Ķīpsalā aizgāju jau pasākuma pirmajā dienā. Brīnišķīgi pavadīju tur pāris stundas, klejojot starp grāmatu kalniem. Ļoti sapriecājos, patika grāmatas un arī cenas, varētu pirkt un pirkt. Šo un to arī nopirku, bet man kauns jums stāstīt, kādas grāmatas iegādājos :)
Nolēmu, ka būs jābrauc vēlreiz un jāpērk vēl. Tiekamies pie grāmatām!
2 comments|post comment

navigation
[ viewing | 160 entries back ]
[ go | earlier/later ]