viņa bij cilvēks
un viņai bij vārds un tēvs un māte
viņai bij vēzis
viņa to zināja un bieži mocījās sāpēs
viņa bija jauna
un izmisīgi meklēja mīlu un draugus
viņas māte bija akla
un dusmu lēkmēs sauca viņu par mauku
un asaras spilvenā guļot blakus mierīgai elpai
atvērti logi un bailes no savas cieši aizslēgtās telpas
viņai nebija dieva
jo dievs viņai nespēja atbildēt, kāpēc
un pārnākot mājās viņa bieži raudot saļima kāpnēs
bet pavadītāju jautrie smiekli
kā žiletes, žiletes griezās ausīs,
bet viņa gaida un gaida kāpnēs,
kad kāds beidzot pienāks un uzklausīs
(c) Edgars Šubrovskis
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: