kādreiz mācījos somijā, un man arī bija kauns par ēdienu, jo neprotu smalkos ēdienus gatavot.
sākumā citi brīnījās par kafiju, bet pēc tam jau pierada.
par latviešu rupjmaizi students no asv brīnījās, jautāja, vai no tām maizēm latvijā būvē mājas
pēc tam citi par sēnēm brīnījās (somijā salasījām), teica, ka esam crazy latvians
un tā kā nebija naudas (tas bija 90to gadu beigās), tad bieži ēdienos izmantojām burkānus (es un vēl viena latviete taisījām ēdienus kopā), un ārzemnieki jautāja, vai burkāns ir latviešu nacionālais ēdiens