Kāda gan tur pazemība? Viens no maniem lielākajiem grēkiem (ja pēc Bībeles) ir lepnība, un es to apzinos.
Tas - par runāšanu... Kādreiz mums Cibā te visiem bija vairāk laika vai vajadzības runāt. Es reālā dzīvē sarunājos ar ļoti ierobežotu cilvēku skaitu, Nu, gandrīz tikai ģimeni un vienu vai divām draudzenēm. Kopā nebus vairāk par pieci. Ciba it kā piedāvā iespēju runāt ar daudziem. Taču - ja ne par laiku un ēdienu - tad paliek ļoti maz cilvēku, kas būtu ieinteresēti. Tas ir pareizais vārds - ieinteresēti tavās domās. Un man liekas, ka manas domas ir Cibas paaudzei kādus pārdesmit gadus par vecu. Tā arī ir tā pazemība.
Jo, zini, vairāk par visu pasaulē es ienīstu savas paaudzes cilvēkus, kuriem šķiet, ka viņiem ir visas atbildes uz visiem jautājumiem. Un kuri vispār nedzird savus pēcnācējus.