Patētiski tas tikai izklausās. Mēs runājam par vienu un to pašu, Pokaiņi bija tikai tāds mazs piemēriņš, tikpat labi tas var būt piejūras mežs pie Engures vai kaut kādas ūdensrozes Abavā, un ne jau daba tajā ir primārais. Daba ir primitīva, bet pilsēta vēl primitīvāka. Kāds tur vienaldzīgais? Vai tad mēs nerunājam par dzīvajiem? Vai iespējams vienaldzīgi radīt?