Kad aizbraucu uz Pokaiņiem, man gribas uzvilkt balta lina priestera ķiteli, nostāties uz Zikurāta un svētīt šo zemi. Nav itin nekādu pretrunu. Un kaut arī mani aizgrābj līdz asarām tas, kā Seviļas katedrālē mācītājs kāzu ceremonijā izdzied lūgšanu par jaunlaulātajiem, te, Latvijā es jūtos nevis kā klausītājs, bet līdzdalībnieks pārradīšanā, lai cik sūri šī zeme arī ar mani un citiem neapietos. Mēs esam tikai ieguvēji, jo tā dara mūs stiprus.