Visskaistākās ir tās janvāra dienas, kad ārā snieg

« previous entry | next entry »
Jan. 25th, 2012 | 12:20 am

Varbūt šis smagums un nerealitātes sajūta tādēļ, ka tik maz kontaktējos ar cilvēkiem? Bet kam gan šīs paviršās sarunas? Tām nav nozīmes. Tās mani saēd. Tāpat kā sadzīves problēmas. Tāpat kā laiks. Es gribētu apjēgt, ka Dievs patiešām eksistē. Domu līmenī. Filozofiskā līmenī. Metafiziskā līmenī. Reālā līmenī. Ķermeniskā līmenī. Kaut rīt būtu spēks būt labam cilvēkam. Atcerēties mīlestību un nenogrimt tumsā. Varbūt ar šo kļūšu stiprāka un nebūšu vairs tāda čīkstule.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {3}

*

(no subject)

from: [info]inese_tk
date: Jan. 25th, 2012 - 01:01 am
Link

man liekas ka galvenos spēkus vajag koncentrēt vienkārši būšanai par cilvēku. ja tas izdodas, tad visas pārējās lietas (tai skaitā būšana labam) top piemestas.
mēģināšana būt par kaut ko vai kaut kādam, tikai ne pašam sev, dalījums labos un sliktos, laimīgos un nelaimīgos ir vērtējošs spriedums, kas neveicina līdzsvaru un harmoniju. tas rada konkurenci, sacensību, sevis vai citu vainošanu vai augstprātību.

Reply | Thread

citaantonija

(no subject)

from: [info]citaantonija
date: Jan. 25th, 2012 - 09:00 pm
Link

jā, taisnība, visi iedalījumi ierobežo cilvēku, jo patiesībā cilvēkā jau ir dažādas krāsas un nokrāsas nevis tikai viena. rakstot "labs cilvēks" pat nedaudz saminstinājos, tomēr paliku pie ierastā dalījuma, kaut arī daudz kas nosacīts, kādi ir slikti vai labi laika apstākļi. Tā jau ir, ka pretstati eksistē kopā, bet šeit ar vārdu "labs" domāju ne kā kaut ko pārāku, bet pilnveidošanos, jo pasaulei no tā arī būtu labāk nekā tad, ja atrastos mūžīgā naidā ar sevi un citiem.

Reply | Parent

citaantonija

(no subject)

from: [info]citaantonija
date: Jan. 25th, 2012 - 09:02 pm
Link

vnk reizēm grūti izlauzties no savām valodas robežām un tad tā domāšana liekas tāda - jā/nē, melns/balts, hehe.

Reply | Parent