Sprāgstoši un ekspresīvi - Visskaistākās ir tās janvāra dienas, kad ārā snieg

Varbūt šis smagums un nerealitātes sajūta tādēļ, ka tik maz kontaktējos ar cilvēkiem? Bet kam gan šīs paviršās sarunas? Tām nav nozīmes. Tās mani saēd. Tāpat kā sadzīves problēmas. Tāpat kā laiks. Es gribētu apjēgt, ka Dievs patiešām eksistē. Domu līmenī. Filozofiskā līmenī. Metafiziskā līmenī. Reālā līmenī. Ķermeniskā līmenī. Kaut rīt būtu spēks būt labam cilvēkam. Atcerēties mīlestību un nenogrimt tumsā. Varbūt ar šo kļūšu stiprāka un nebūšu vairs tāda čīkstule.