Liesmas lodītes - draugu spēks

lai vai cik daudz es mācītos un studētu, es nekad nezināšu par konkrēto tēmu tik daudz, cik par to zina random cilvēki sociālajos tīklos

Lai arii es juutos kaa grausts, es shogad veelos buut optimistiska un pozitiivaaka.

lai gan, kāda starpība, šis ir tikai kaut kāds datums izdomātā kalendārā.

pārsteidzos ar savu gada apskatu, cerībā, lai nekas nenotiek. figu. atverot bzalkoholisko šampi, vismaz kāds prieciņš, 1x dabūju atsitienu. uz savu salauzto ribu. šķita, ka dēļ sāpēm noģībšu. tagad sāpes ir mazliet mazinājušās, tomēr tās joprojām ir nesalīdzināmi spēcīgas kā jebkad iepriekš. nezinu, ko darīt? vai jādodas uz traumām? kā lai ievēro miera režīmu vismaz 7 - 10 dienas, ja tas nav iespējams?
vakar baidījos paslīdēt un nokrist, bet, lol.

Nu labi...pēc ieraksta par Jāņu pušķi un spānijas kailgliemežiem, būtu tomēr jāsaņemas nākamajam ierakstam par Ziemsvētku lapu salātiem. Nopirku tos Cēsu tirgū un mirkli pirms plucināšanas atradu tajos dzīvu pelēko kailgliemezi. Ne visai lielu, bet tomēr. Tātad šogad esmu bijusi svētīta ar gliemežiem, daudz darba un lielu nogurumu. Visu naudu iztērēju virtuves, kas stāvēja izārdīta četrus gadus, remontā. Tā nu tagad stāv skaista, bet bez mēbelēm, jo tām naudiņas vairs nepietiek.
Janvārī - aizbraucu Prāgā uz DAMU, skatīties viņu maģistru studentu izrāžu skati un veidot kontaktus, jo tobrīd domāju, ka uzņemšos vadīt LKA maģistru programmu. Saorganizēju divus krutus pasniedzējus. Prāgā saņēmu ziņu, ka sarunātais filmas montāžas režisors tomēr grib būt tikai montāžas tehniķis un faktiski nekas nav izdarīts Putnu filmas labā. Attiecīgi skaidrs, ka filmas pabeigšana tomēr atkal ievilksies. Meklējam jaunu montāžas režisoru. Braucot atpakaļgaitā un paralēli runajot ar Mari, ieskrienu sētas vārtos un pamatīgi sabuhņīju mašīnu.

Februārī sāku lasīt lekciju kursu LKA. Man patiešām patīk darbs ar studentiem un, manuprāt, mums iet lieliski. Jūnijā atsauksmes pēc kursa ļoti labas. Bet tā kā kaut kad pavasarī tomēr atsakos no programmas vadītāja amata, tad arī mans lektores darbs vairs neturpinās.

Martā ar Mari aizbraucam brīnišķīgā Ņujorkas ceļojumā. Izbaudu katru minūti, lai gan Trampa nākšana pie varas, uz mirkli liek sašaubīties par to, vai vispār braukt. Dzīvojam pie G.L. un kopā ar viņu nokļūstam pilsētā, kura atklājas tikai vietējiem. Redzam brīnišķīgo LUNA LUNA izstādi, klīstam gar okeānu, aizejam uz Hamiltonu, ēdam austeres Centrālstacijas austeru bārā kopā ar personāžiem kā no Felīni filmām. Sāku darbu ar jauno montāžas režisori un šķiet, ka saprotamies. Pa vidu nobrūk labais celis un plecs. Tieku pie divām blokādēm un sākas mēnešiem garais un diezgan bezcerīgais veselības izmeklējumu ceļš. Iestājos Progresīvajos. Tieši Trampa dēļ.
Šķiet, ka martā arī notiek Lielais Kristaps. Kaudze ar labām nominācijām gan "Dzīves tango", gan "Brīnumskapja" filmām. Kas tā ari paliek par nominācijām. Daile, lai arī bija apstiprinājusi šaja sezonā pie viņiem taisīt Kurjeru izrādi, beigās tomēr atsaka. No vienas puses man par to žēl, bet no otras - jau sākumā bija skaidrs, ka mēs īsti nesaprotamies.
No gada sākuma mēģinu arī zoom režīmā producēt un vadīt radošo sagatavošanas procesu līdzdalības izrādei "Koku ēnā" Passage festivālā Dānijā. Iet ļoti sarežģīti, jo grūti izveidot uzticēšanās un sapratnes pilnas attiecības virtuālā vidē ar cilvēkiem, kuriem nav priekšstata par kopradīta darba procesu.

Aprīlis paiet mēģinot saprast montāžas procesa darba stilu un staigājot pa ārstiem. Beigās tomēr skaidrs, ka manas vīzijas nespēju skaidri nodot un process daudz ātrāk ies uz priekšu, ja sēdēšu blakus.

Maijs - montāža, dakteri, dažādu lekciju lasīšana, rakstu un pārrakstu eseju Homo Novus grāmatai. Uzrakstu arī garu rakstu par dokumentaritāti teātrī LKA izdevuma, kurš joprojām nav publicēts. Smieklīgākais notikums - "Netikumīgie", kurus DDT spēlē jau sesto gadu pēkšņi nokļūst Bez tabu, pateicoties kādas mammas vēstulei par to, vai bērniem drīkst kaut ko tādu rādīt.

Jūnijs - montāža, dakteri, Marei 9.klases beigšanas eksāmeni un izlaidums. Izcili! Ļoti slapji Jāņi Ruķeļkalnā, kurā grieze griež neatgriezdamās, lai gan mums tā arī nav izdevies viņu nofilmēt. Ceru pabeigt montāžu līdz Jāņiem, bet tas tā arī neizdodas. Nenormāls stress ar iesnigumiem Rīgas skolām. Iesniedzu kādās 12. Haha. Beigās Mari uzņem visur. Viņa izlemj par labu Lietišķajiem. Sākam plānot pārceļšanos uz Rīgu. M. nopērk dzīvoklīti Sarkandaugavā.

Jūlijs - veselība ļoti slikti. Pirmās divas nedēļas mēģinu vienkārši kaut kā izdzīvot un pabeigt montāžu līdz aizbraukšanai uz Dāniju. Montāžu it kā pabeidzu, iedzeram pat šampi tam par godu, bet tad parādu materiālu Celmiņam un viņš uzdod dažus jautājumus, kas totāli sajauc galvu. Aizbraucu uz Helsingoru ar apziņu, ka augustā montāža turpināsies. Dānijā viss iet labi. Esmu dabūjusi savas 2 nedēļas pie jūras. Un tas nekas, ka pilnas ar darbu. Katru rītu peldos ar skatu uz Hamleta pili. Un izrāde izdodas tieši tādā, kādu biju to iztēlojusies. Armands Krauze pa nakts melnumu pieraksta pilnu manu FB kontu un nosauc par zaļo komunisti. Tas mans jaunais brends.

Augustā atkal dakteri. Un iestājos LKA profesionālajā doktorantūrā. Tagad esmu zinātniskā asistente. Beidzot patiešām pielieku punktu montāžai. Nenormāls atvieglojums. Liepājā superīgs pirmais teātra festivāls. Ļoti izbaudu iespēju būt tur un satikt cilvēkus. Aizbraucu uz Ļubļanu un Varaždinu, kur beidzas Green Streets of EU projekts, kura ietavaros veidoju izrādi Dānijā. Kopumā esmu ļoti kritiski noskaņota, bet arī pateicīga par iespēju.

Septembris sākas ar Homo Novus skolas vadīšanu. Mums iet ļoti labi, lai arī brīžiem sarežģīti. Esmu priecīga par satiktajiem skolas dalībniekiem, sarunām, darbu, dauzīšanos un prieku, kuru piedzīvojam. Pēc HN skolas novadu vorkšopu Stāmerienē starptautsikai studentu grupai. Arī priecīgi. Paralēli filmas krāsošana un skaņa. Beidzot kaut kādas aprises slimības diagnozei.

Oktobris sākas ar slimnīcu, kurā paliek biki labāk, bet pēc tam nervu sabrukums. Raudu divas dienas no vietas. Uz preses seansu filma nav ne līdz galam nokrāsota, ne ar galīgo skaņu un es vienkārši nobrūku. Atsauksmes gan ļoti labas, bet tas nepalīdz savākties. Stāvu Rīgas centrā un reāli nesaprou, kur atrodos. Filmas pirmizrāde Rīga IFF konkursa programmā. Lepna un priecīga. Ļoti intesīva būšana medijos, bet tas baigi nepalīdz filmas izplatīšanā. Par to ļoti žēl. Sākas doktorantūras lekcijas, kas nozīmē trešdienas pavadīt sēžot auditorijā. Lekciju formāts, manuprāt, vispār neatbilst doktorantūrai. Bet nu...mēģinu ierakstīties.

Novembrī vairākas tikšanās ar skatītājiem. Cēsīs ļoti kaislīga diskusija ar mežiniekiem. Aizbraucu uz Barselonu, kur "Brīnumskapja" divas filmas tiek izrādītas šausmu fil mu festivālā. Klīstu pa pilsētu un apraudos no skaistuma vienā no Gaudi projetētajām mājām. Es gribētu būt ideja viņa galvā. Beidzot tieku pie apstiprinātas diagnozes - multiplā skleroze. Bet ārstēšanu vēl neuzsāk. Ceru uz mūsdienu medicīnas brīnumiem. Runā, ka diezgan veiksmigi iespējams apturēt procesu. Sāku darbu pie dažām jaunām idejām. Redzēs, kur tas aizvedīs. Rakstu skolas darbus. Bet kopumā jūtos pārgurusi un iztukšota.

Decembris - pēdējā "Netikumīgo" izrāde. Esmu pateicīga par to, ka bija iespēja šo darbu radīt un spēlēt tik ilgi. Un, ka iznāca grāmata un, ka mēs varējām daudziem tukstošiem jauniešu parādīt, ka dzeja un teātris "releito" ar viņu dzīvēm. Pa vidu visādi darbi un darbiņi, bet sajūta, ka slīdu sev no rokām, nepazūd. Kā tāds pelēkais kailgliemezis ziemas salātu lapās.
Šodien braucot no Valmieras, saule tieši acīs. Tik ļoti, ka neko citu redzēt nevar. Ceru nākamajā gadā būt priecīgāka.

When you drink alcohol although you might be a bit over the top and mildly sinful, but at least you are not inhibited by crippling anxiety that obscures the TRUTH and is also sinful.

paņēmu vēl vienu akadēmisko pārtraukumu, jo tomēr nespēju apvienot mācības ar bērnudārzu un no tā izrietošajām sekām. nākamgad ceru atrast kādu pusslodzes darbiņu, bet drošvien nekas nesanāks tā paša iemesla dēļ. vai, ja ne darbiņš, tad kādas darbnīcas stūrīts, jo mājās neko radošu padarīt nespēju. nav brīžu, kad būtu vienatnē ar sevi (darbnīcā ir citādi, tur visi radoši rosās). vislabāk būtu, ja ar vīru sāktu dzīvot atsevišķi vai lielākā dzīvoklī, bet labāk, katrs savā.

piedalījos vienā stikla mākslas projektā, kuram sekos vēl 2 lielas izstādes.

uztaisīju 2 sudraba gredzenus.

biju divos ceļojumos - pavasarī uz Kopenhāgenu, vēlā rudenī uz Barselonu.

biju divos brīnišķīgos koncertos - Rotting Christ un Marilyn Manson.

pārtraucu divas draudzības. vienu toksisku, otru - kopīgu interešu zuduma dēļ (apdirst akadēmijas studiju procesus).

atjaunota viena draudzība.

pārtrauktas attiecības ar māsīcu Stambulas konvencijas dēļ.

lauztas 3 ribas. vienreiz septītā un astotā, otreiz - astotā.

būs jāiet izmeklējumi, vai neesmu ceļā uz epilepsiju, lol.

divas reizes mēģināju iestāties attālinātajā AA klubiņā, bet nesanāk "iejusties" mana sliktā melnā humora dēļ.

brāļa meita pārcēlās uz Z-Īriju.

nākamgad vēlos aizbraukt ceļojumā uz Z-Īriju.

nākamgad vai aiznākam, dēla labklājībai, pārcelties uz citu valsti būtu ļoti labi (ziņās stāsta, ka sākšoties karš pirms "Skola 2030").

sāku jaunu hobiju.

izlasīju 3 grāmatas.

Paskatos pie izlietnes, protams – viss pludo.

Jackson Lamb brining down Claude Whelan was easily one of the highlights of my year.

Like it's the saddest thing, bet es tagad saprotu, kaapeec paariem peec beernu piedzimshanas ir gruuti. Jo pirms beerniem, juus viens otru saprotat. Labi - viirieshi, sievietes, bet vienalga - juus esat kopaa jo jums ir kopiigas intereses un liidziigs gars. Juus vieno pasaule un darbs un izklaides un idejas.

Bet liidz ko piedzimst beerns, taa vismaz sievietes dziive dramatiski mainaas, un vinja pati arii. No aarpuses vienkaarshi izskataas, ka vinja tagad vnk njemaas ar beernu, like visu laiku, vinju ziida, un doma apar visaadaam beernlietaam, un ciinaas ar general beernu atstaato haosu. Teeti protams arii to dara, bet ja vien tu neesi stay at home teetis, tad visticamaak mamma visu dara pa 70-90%.

Tagad, kad esmu stay at home mom, no manas ieprieksheejaas dziives nav palicis nekas. Un ja pienjem, ka dziives apstaaklji veido cilveeku kaut kaadaa meeraa, tad es esmu diezgan citaadaaks cilveeks. Visu manu laiku aiznjem beerni, man nav citu intereshu (un es to nesaku kaut kaa slikti, jo mani interesee mani beerni).

Long story short, mana psihe ir kaut kas pavisam cits, ko viirietis nemaz nespeej aptvert. Piemeeram, es R visu laiku meegjinu varbuut paaraak nonshalanti, bet paust, par ko mani ir padariijusi 4.5 gadu ilgaa ziidiishana. It sevishkji 2 stundu bedtime beigaas, vai kaarteejaas neguleetaas nakts laikaa. Vinjsh nekad nesapratiis, ko noziimee buut touched out vai mentally drained.

Veel viens ass kontrasts ir beernu nekaartiiba un tantrumi - mana psihe pie taa ir pielaagojusies, un i am just rolling with it mostly. Bet R tas katru reizi naakas gruuti, jo pieaugusho tantrumi vinja darbaa ir daudz izturamaaki. Un tad es uz vinju dusmojos, ka man vienai ir jaapanes shii nekaartiiba un tantrumi, tikai taapeec ka es pie taa esmu vientuliigi pieradusi, kameer vinjsh to nespeej iztureet un kaut kur nozuud. Es vinju nevainoju pie taa, jo zinu kaa tas juutaas, es taa varbuut jutos motherhood saakumaa, and it is a genuinely desperate feeling. Bet tajaa pasha alaikaa es juutos tik vientulja tajaa ka man vienai tas viss ir jaanes.

Long story short, man biezhi shkjiet ka mums ir divas dazhaadas dziives un vinjsh nekad nesaprot/nesapratiis kaa es juutos, par ko es vinju nevainoju, but still it feels freaking lonely. Varbuut senaakos laikos, sievietes vareeja suudzeeties citaam sievieteem - savaam mammaam, vecmaaminjaam, maasaam - jo sieviete sievieti, maate maati saprot pilniibaa. Bet muusdienaas ir tikai izolaacija.

Mans gada tops: IZOLAACIJA.

Kāda ir jūsu iecienītākā taktiskā pildspalva?

https://www.youtube.com/watch?v=ng7sIThzZ1g
vs
https://www.youtube.com/watch?v=eWVfIolM2ZI

pirms pāris nedēļām ganos redzēju Selfu. staļļa saimnieces veco ķēvi. viņa nomira pagājšpavasar. viņa stāvēja pavisam netālu no vārtiem, atsevišķi no visiem pārējiem zirgiem, pagriezusi pret mani savu, ar nevienu citu nesajaucamo, lauko pieri un mūžsenās acis.

šovakar, braucot mājās, skaļi un šķībi auroju līdzi Mārtinam "It's a question of lust, it's a question of trust, It's a question of not letting what we've built up crumble to dust" un kādu brīdi dzirdēju, kā tikpat skaļi un šķībi, bet matēti, kopā ar mani auro kāda vīrieša balss. Volvo dēmons droši vien.

hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead.
kaut kas ļoti pūkains un brūns un ļoti notriekts. diezgan liels. paldies veizam par brīdinājumu. piebremzēju un paspēju palaist pār lielceļu tādu pašu pūkainu un brūnganu. un ļoti dzīvu. bet vienu. "Usūrijas jenotsuns veido monogāmus pārus uz mūžu".

pabraucu garām Smiltenes aplim. lai varētu pa tukšu un taisnu šoseju, bez radariem, pārsniedzot ātrumu, aurot līdzi Mārtinam un Deivam. aurojām līdz Grundzālei. tur apgriezos, atkal uzņēmu ātrumu, parādījās paziņojums "dzinējam samazināta veiktspēja", motoram zuda jauda, sāka raustīties gaismas, panelī uzmirgoja visādas lampiņas un īsi pirms apstājos malā - nobloķējās arī stūre. kopā ar Deivu auroju "will I always be here??????????". vairākas reizes griezu aizdedzi, bet motors izdvesa lapsas smiekliem līdzīgas skaņas un neleca.

pieleca. pa tukšu un taisnu šoseju, bez radariem, pārsniedzot ātrumu, auroju līdzi Deivam "I rush for you, I rush for you, I rush for you" un braucu mājās.

nebraucu mājās. man nav kur steigties. braucu uz Niedrāju. stirnu dibeni ceļmalā spīd kā Marsa mēneši - Foboss un Deimoss. mežā neganta vētra. viss šalc un čīkst un vaid un gārdz. mākoņi - kā labradoru armijas saplosīta spilvenu krava un trīsuļojošas zvaigznītes, kā lauskas no burkas, kuru vakar nesašķaidīju.

papsītis mēģināja iemācīt zoli. neko nesapratu. paliku jaņos. tā to sauc?

paliku jaņos. hazard reported ahead. Will I always be here? Will you let the morning come soon? 112112112

vai sāpinot kādu citu Tavas sāpes paliek mazākas? vai Tavas sāpes paliek mazākas, ja Tu ienīsti manas auzu pārslas?

pārdzēros kafiju. veselas piecas šodien. triceklis, receklis, galerts.

hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead.
ahead. ahead. ahead. behead.
Will I always be here?

The Tower.

"tumsā pie ugunskura klausīties stāstus" pēdējā iterācija, man šķiet, ir diapozitīvu skatīšanās un stāsti, kas pavada katru attēlu. cits nekas nestāv līdzi.

emociju pohas

un tad vnk ņem un izrotā olivje salātus ar no burkāna izgrieztām rozītēm.

man vnm, garām ejot, ir paticis skatīties svešos logos, uz sekundes simtdaļu iedomāties, kas tur dzīvo, ko domā, kā jūt? tagad man patīk naktī iziet ārā, uzpīpēt, ar dūmiem gaisā palaist visas savas šīsdienas rūpes un skatīties uz saviem īres dzīvokļa logiem un iztēloties, cik laimīga ģimene tur dzīvo, vai vientuļnieki?

Ir ljoti jauki shogad nebraukt Ziemassveetkos uz Latviju. Ir jauki, laikam, satikt gjimeni, bet ir arii jauki bumbuleet maajaas bez vismazaakaa spiediena buut performingly festive.

Muusu pashreizeejais Ziemasveetku plaans, ir eest pieticiigi, pabraukaat ar mashiinu, apdaavinaat beernus, skatiities telljuku un sajuusminaaties par sajuutu, ka nekur nav jaabuut un nekas nav jaadara.

Mans vieniigais nelielais stress ir maasa ar viiru, kuri 25. buus ciemos, un piekopj striktu halalu - what even is that, it takes me back to my vegan days when I was a nuisance to everyone. Es domajau mees vienkaarshi uztaisiisim kaut kaadu lielopgaljas gabalu no vieteejaa asian butchers uz Seven Sisters Road un kaut kaadus riisus ar daarzenjiem, hope it does the trick. And i will not feel bad ja mans rasols paliks viss man pashai!

As for Jesus, jo vairaak es censhos, jo vairaak man ir massive resistance to church and religious gatherings. Like, gariigums parasti tiek nodibinaats cilveeka praataa ljoti individuaali, so jebkura cita staigaashana uz iestaadeem ir purely social purposes, and some people are just not social. Es veel aizvien half-heartedly gaidu, kad Jeezus kaut kad kaut kaa paraadisiies vienkaarshi manaa istaba aun pateiks "girl, dont worry - i'm real, and everything is fine, we got you, just keep doing what you're doing."

ārā saulīte un zilas debestiņas un es klausos Hildegardi Bingenu un ir ļoti skaisti. + prokrastrinēju atskaiti, kam jābūt gatavai 29.12. un gribu iziet ārā.
visādi citādi -
pagājusī nedēļa bija diezgan intense, bet lielos vilcienos -
* bijām uz Auksto ledeņu pirmizdrāzīti cirkā. man so so, bet es arī neko baigi negaidīju - gāju zocializēties un apmierināt ziņkāri pēc visa ko biju dzirdējusi no komandas. trausla kundzīte gados, kas sēdēja blakus, pēc izrādes piecēlās, iebāza savu seju manējā un noteica "ja šis ir cirks, es esmu Anglijas karaliene". pēc tam bija forša KVFR ballīte/Kl dzd, kurā uzstājās brīnišķa grupa - Grupa tramvajs.
* dabūju pirmo ZSV dāvānu - Hildegardes Bingenas "Ordo Virtutum" - ļoti krāšņs izdevums.
* nākamā diena bija ļoti gara un nogurdinoša - darbiņā bija tirdziņš un pēc tam danču vakars, kurā dažas kompānijas uzvedās diezgan nekultūrāli.
* saulgriežu saulrietā iegremdējos Niedrājā. pirms tam izcīnot mega kauju ar sevi (par to cik ļoti negribas), toties pēc tam - instantly sajūtoties MEGA LABĀK.
* vakar bija darbinieku ZSV, kuros varēja "taisīt" sev traukus ar visādiem smukiem dekoliņiem. tas bija tik jauki un nomierinoši, varētu vairākas dienas no vietas to darīt.
* Volvo brīžam met paziņojumu, ka dzinējam samazināta veiktspēja un negrib kustēt uz priekšu.
* VKB pirmo reizi dabūja piķi KKF NVO atbalsta konkursā. priekšniece ir sniegusi gadiem. forši! vienīgi vairāk nekā 2x mazāk kā prasījām un mēs neprasījām daudz.

taga atliek pārdzīvot ZSV pasēdēšanu maratonu. un UZRAKSTĪT ATSKAITI.