Liesmas lodītes - draugu spēks

Aizbraucu līdz jūrai, kārtīgi izstaigājos un sataisīju ļoti daudz bildes. Pēc tam ēdu kartupeļus ar miziņu, sēņu mērci un karbonādi. Tūlīt taisīšu vaļā vēl saldo - siera kūku ar karameļu mērci. Skaisti dzīvot neaizliegsi. Man tik ļoti pietrūka jūra. Sapratu, ka pēdējo reizi pie jūras biju vien oktobra sākumā tallinā. Mans prāts vienmēr tik labi noskaidrojas, kad skatos uz horizonta malu. Vienmēr promejot pieķeru sevi jūtoties iekšēji mierīgāk. Šo iemeslu dēļ nekad nespētu dzīvot kaut kur pārāk tālu. Patiesībā es ļoti gribētu atkal dzīvot gājiena attālumā. Šovasar biju liepājā uz desmit dienām un katru nakti gāju pastaigā ar suni tieši gar jūru. Klajā laukā tumsa netraucē.

Ich und Angst? Peh!

Mitosis.

Nevarēju šonakt aizmigt līdz aptuveni 4:00 un pamodos ap 10:00, bet izgulējusies galīgi nejūtos. Kādu pirmo pusstundu vienkārši skatījos debesīs. Kontekstam, mana gulta atrodas tieši pie loga. Vasarā debesis gan nevar redzēt, jo priekšā ir divi lieli ozolkoki, bet tagad tiem palikušas vien vēl dažas pēdējās rudens lapas. Vispār nesaprotu - kā tūlīt jau būs novembra vidus un valsts svētki, pa kuru laiku nomainīju rudens mēteli uz ziemas jaku? Brīžiem atkal attopos autopilotā.

Ārā tik skaists laiks. Domāju par to, kā es varētu saņemties aizbraukt pastaigāties gar jūru. Man tas noteikti varētu palīdzēt sakopot domas, jo es marinēju atbildēt nu jau trīs čatiņiem (nav man tipiski), papildus - nākamās nedēļas pasākumam nepieciešams vēl uzrakstīt lasāmo materiālu, kas pagaidām nāk nežēlīgi lēni (bet ne slikti), tāpat man derētu šodien zupu pārvārīt sautējumā, izlasīt kādas piecas grāmatas un pārtulkot ap simts dzejoļu. Norm.

es pārdomāju - tev pat nav jābūt slavenībai, lai cilvēki iedomātos, ka tiem tiesības tevi saraut gabalos. vnk parastam pietiek iziet no mājas un sākt ielaisties ar viņiem. kas notiek ar cilvēci? visi ir ļauni un savtīgi un nepārtraukti pārkāpj robežas. tas ir zooloģiskais dārzs tur ārā. nedo dievs kko parakstīt, uzticoties, ka tur būs rakatīts tas, ko runājāt. nē, tur katrā teikumā tevi mēģinās appist.
ja tas notiek pat ar šampūna aizmugurējo druku, tad uz ko es vispār cerēju. elle ELLE šī mūsu izveidotā kroplīgā.. Frankenšteins, mēs esam izveidojuši Frankenšteinu! lupus blad MAČKAS!
tāda sajūta, ka esmu atgriezusies baltu filologos - analizējot visādus atbaidošus tekstus. sēžot un domājot - tad tāpēc jūs radījāt rakstību maukas lai rastos šis?
pat vīnogu stīgās šodien redzu uz leju vērstas pentagrammas...

es tātad pabeidzu Melno Briedi - baltie visus viņus appisa ar saviem līgumiem, viņiem pat aizliedza Saules deju! Trenkāja, arestēja, slepkavoja, visa aiza pilna ar līķiem. Beigās viņš kļuva par katoli. PAR KATOLI!
mēs tiešām esam briesmīga rase. zelts zelts zelts! viss ko mēs gribam un daram visu, lai to dabūtu, visu laiku raustamies, visu laiku kko vajag. tfu.

Man bieži ir tāda vīzija, ka mans otrais zibens spēriens ir kļuvis par vecu sievu pasakām.

Kad es biju maza bebe, kaut kas notika, bet man vienmēr ir sajūta, ka tā ir bijis vienmēr. Tāpēc man patīk Dead - jucis, bet viņš vismaz zināja, kas viņš ir. Godīgi sakot, es neatceros, cik gadu vecumā man zibens iespēra pirmo reizi. Par to arī runājām ar J. Šī tēma ir kļuvusi neizsmeļama. Beidzot kāds manī klausās.

Naftas krīze ir tāāāds bļe naftalīns, davaij iztīriet

Kad piezvanīs no jaunā darba? Es jau sāku gatavot maizītes un kakao?

Netiklības ar krāsu ir ziemas žanrs.

Šodien arī gulēju uz balkona grīdas un filmēju rituālu, rezultātā nosalu kā veca ķirzaka.

I feel like people love me, yet they pretend to be cold.

Es viņam uzzīmēju tetovējumu, viņš piekusis, aizmiga.
Nenāk miegs, ko darīt?
Esmu starā par nenormalitāti.
Man rīt ir rezervēts laiks tikai gultā.

sūdi atkal uzkrita fēnam

El Camino: A Breaking Bad Movie (2019)

Iemācījos dažus jaunus balisong trikus. Domāju, ka varētu iemācīties vēl dažus.

Varat piedāvāt man darbu no nākamā gada vidus. Vēlamā alga – vismaz pieci tūkstoši eiro mēnesī.

SUPER PALDIES!
Nezinu, kā to izdarīji, bet gribu iemācīties.
Tagad varēšu visiem mazuļiem parādīt.

Hm.

Šodien tīrības diena darbā. Runājos ar omu pa telefonu, slauku putekļus no plauktiņiem, dalos ar viņu pārdomās par to, ka attiecībām vispār jāpieiet lēnām un uzmanīgi, bez liekas steigas, uz ko viņa atbildēja, ka es runājot kā veca pieredzējusi kundze nevis divdesmitgadīga jaunkundze. "Interesantas lietas tu stāsti, interesantas..."

Nedēļas nogalē biju uz grāmatu svētkiem rakstīt autogrāfus un papļāpāt ar draugiem, vakarā ar K, J un A devāmies uz Gauju uzēst un tad ar mašīnu (cik labi, ka draugiem ir tiesības un auto) uz Hosielas koncertu, pa ceļam klausoties, protams, Clipping. Žēl, ka netika nodziedāta Vilcene un Baltā Haizivs, bet, nu, okei. Disku nepaspēju nopirkt, par to žēl. Pēcāk Č iedzēru vīnu ar Adr un Līgu, runājām par bērnības atmiņām un dienasgrāmatām, vecām fotogrāfijām un to, kā būt vienam veselam. Pēc tam turpināju justies pārāk mentāli uzkurināta, tāpēc uzrakstīju E., un galu galā nonācu viņas mākslas studijā kur, kamēr viņa saldi čučēja, līdz sešiem rītā sāku mest melnrakstu jau sen briestošam rakstam par modelēšanu LMA un dažādiem ar to saistītiem ētiskas dabas jautājumiem. No rīta devos mājās, jutos tāda mierīga un atslābināta, nolēmu, ka, tā kā ir brīvdiena, varu arī neiet gulēt bet vāļāties pa savu lielo, silto paklāju un klausīties mūziku un sakurīties. Kaut kad palīdu zem siltām segām, kaut kad piekāpa A no tirgus atvedis ogu bulciņu un žāvētu gaļu, runājām par to, ko vēlamies no attiecībām un par to, ka varbūt mums ir jāsaskaņo mūsu tempi, jo es esmu ļoti intensīva un viņš kā jau visi vīrieši manā dzīvē ir uzmanīgi un lēni. tad mēs pačučējām, vakarā skatījos ofisu, šodien esmu darbiņā. ir ok!