|
[23 Jan 2011|12:21am] |
|
Šodien ir sasodīti grūta diena.
|
|
| Brīvdienas nav manas laimīgās dienas |
[22 Jan 2011|07:48pm] |
Sēžu un skatiens duras sienā. Televizorā kaut kāds kārtējo reizi iet krusttēvs uz riņķi. Nav nekā cita ko skatīties, bet klusums tā nomāc, ka sienas sāk uzmākties. Šķiet vienīgais, kas man šeit sagādā prieku ir naudas tērēšana. Jākontrolē sevi, visu laiku sevi jākontrolē, jāspiež bremzes vai ik uz soļa.
Vienīgi darbā var atbrīvoties no visa tā - nav laika ne domāt, ne cerē - tik rukā kā suns, bet šķiet, ka tas man palīdz - nogurums vakarā ir tik patīkams kā liela dūnu sega, ko uzsedzot, pazūd visas pasaules nelaimes.
Bet brīvdienas tiešām nav manas laimīgās dienas. Pa šīm piecām brīvdienām, ko esmu šeit nosēdējis... es tā arī neko jēdzīgu neesmu pasācis, ja neskaita dažas ar riteni nobrauktās jūdzes un pāris pastaigas pa pilsētu.
Nav arī tā ka es justos šausmīgi vientuļš, tā pat ir cilvēki pakārt, dzīvokļa biedri un skype, bet kaut kā tomēr pietrūkst, tukšuma sajūta aug ar katru dienu.
Nezinu kā būs tālāk, bet šķiet, ka nemitīgās laika maiņas ir tādas pašas kā es - tad silti un labi, tad auksti un sūdīgi, bet pārsvarā ir drēgns un tas vienkārši kaitina, bet ko lai dara ?
Un vel te ir pretīgi auksts, mājā vislaik turas ap zem 20 grādiem, pie kā neesmu pieradis. It kā ieslēdzas apkure ik pa laikam, bet tik un tā tēja tiek strebta pa 5-6 krūzītēm dienā tikai lai sasildītos.
Varbūt tas viss tapēc, ka esmu viens, varbūt tapēc, ka neesmu vel pieradis, varbūt nepamet nedrošība par nākotni un tas kuņģi griež ap savu asi. Par daudz to varbūt... Sāku saprast, kapēc cilvēki te tik daudz dzer. Pašam gan nevelk.
Jauniešu jau te netrūkst un vispār cilvēku vairāk nekā vajag, visi kaļ plānus, dzīvo un priecājas(nopūta).
Jāsakož zobi un jādzīvo tālāk, pietiek čīkstēt, sasodīs!
|
|
| Labākais dzejolis EVAR |
[19 Jan 2011|11:41pm] |
|
Reiz bij ķēniņš Piķamice Kam sauli nesa sceptrespice Bij viņa valsts kā zaļi mauri, Tik lieli, ka tiem izskriet cauri Trīs gados aeroplāns spēja, Ja nebija pārāk liela vēja Reiz logi krēslā bija zili Un ķēniņš staigāja pa pili, Bij sācis spriest par zemes gaitu, Par cilvēkiem un zvaigžņu skaitu, Viņš sajutās pat drusku skumīgs (Varbūt bij mielasts pārāk tumīgs) Un kakta rāvās, bārdā murkšķot. Pa galvu domas skrēja spurkšķot Un zibot ķērās cita citā: “Kādēļ vis norit tā, ne šitā?” Ar pirkstu mutē tā kā zēniņš Tik ilgi nostāvēja ķēniņš (Bij pārāk grūta lielā mīkla) Līdz atradās aiz zīda tīkla, Ko galma zirneklis bij audis. Pa āru ilgi kliedz ļaudis Pa malu malām majestāti Sauc ministri uz augsto 'rati, Pa nakti spožas lāpas jaucas, Bet Piķamice neatsaucas. “Kā varu apsēsties es tronī, Ja jēgas nav man šaubu jonī, Kas nikni ķeras cita citā - Kādēļ viss norit tā ne šitā ?” Tā stāvēja viņš līdzīgs skalam Līdz sakalta un bij pagalam. Lūk pasaka par Piķamici.
|
|
|
[19 Jan 2011|03:41pm] |
Redz, kā te notiek lietas. Man tagad līdz nedēļas beigām iedots brīvs, nākam pirmdien tik uz darbu jādodas. Es jau nesūdzos, bet līdz ar to alga sarūk smagi, jo smagi. Nu neko, rīt atkal pa aģentūrām jāpavazājas profilakses pēc. Patīk man tās grāmatas cilāt, nesūdzos. Nav tas vieglākais darbs, bet tur ir labi, forši cilvēki, garlaicīgs darbs ar interesantām grāmatām. Tā lūk... Sēdēšu mājās līdz 5dienai un tad uz tusiņu. Šķiet, ka te katru 5dienu kāds tusiņš notiek, tas ar priecē, nav jādomā kur aiziet, jādomā tik iet vai neiet.
Šodien gan jūtos kā izjāta jāņoga, guļamistabā nestrādā radiators un līst ārā no gultas ir tīrās šausmas.
Saimnieks protams solīt sola, bet nedeva, bet gan jau mēs kaut kā viņu pielauzīsim.
Galvenais nezaudēt prātu un nesākt paniku - to man te visu laiku Rita cenšas iegalvot. Es jau ar neko, sāk nedaudz rasties sajūta, ka viņa to pati sev vairāk cenšas ieskaidrot nekā man. Labi, pietiek, tagad brokastis.
|
|
|
[18 Jan 2011|07:24pm] |
Janvāra vidū zaļa zālīte, zaļi lauki, zaļi koki. Kautkā tieši tas šodien iekrita acī. Nespēju vien nobrīnīties, ka tikai pāris stundu lidojumā no mājām ir tāda dīvaina ziema, kas ir nevis balta, bet zaļa un brūna, drīzāk atgādina rudeni.
Nedaudz sāk krist uz nerviem laikapstākļu nemitīgā maiņa - vienu dienu pavasaris, otru dienu rudens, šodien no rita vēls rudens, pa dienu agrs pavasaris. Vislaik dzīvoju nelielā apjukumā.
|
|
|
[17 Jan 2011|04:07pm] |
Šodien nokavēju darbu 3 stundas. Sasodīts, kā es tā varēju aizgulēties !? Zvanīju uz darbu, tur man saka, lai pēc iespējas ātrāk dodos uz darbu, esot baigi busy. Stresa līmenis asinīs lika sevi manīt un es minos ko spēju.
Atbraucu, domāju - kas nu būs, kā nu lamās, varbūt vispār pateiks, lai lasos lapās, nav te tāds vajadzīgs. Plus vel pie visa izrādās biju savu ID atstājis mājās un bez tā iekšā ēkā īsti nevar tikt, bet man veicas - ne es vienīgais kavēju 3 stundas.
Tieku iekšā un visa diena pārvēršas - nāk pretī mans priekšnieks un smaida līdz ausīm - "Janis, how are you?"
Es nervozi pasmaidu pretī. Un tad viņš man pasaka "Don't worry so much, just go and work" un man akmens no pleciem noveļas, tā nu es šodien nostrādāju saīsinātu dienu. Protams alga no tā cietīs, bet tas šķiet arī viss, jo vismaz vienam vaizerim esmu iepaticies.
|
|
| Nu ja jau par barikādēm... |
[15 Jan 2011|12:42am] |
Cik es atceros... Da ko es tur atceros, sīks knariņš biju, knapi šļupstēt sācis. Atceros vien to, ka čupām bij sabraukta braucamā tehnika un kā maziņam, maziņam knariņam bij interesanti skatīt visus tos ļaužus.
1991.gads, man bij 4, bet kaut kā pa miglu es dažus kadrus tomēr atceros, fun, heh...
|
|
|
[14 Jan 2011|12:12pm] |
|
Fuck, nākamnedēļ rīta maiņas - jāceļas četros no rīta. Arī tas, ka jābrauc pa tumsu un man ričukam lampiņu nav nekādu, bet galvenais fuck tomēr ir par to agro celšanos. Ja es mājās nespēju sešos piecelties, tad kā es te četros piecelšos ?!
|
|
|
[14 Jan 2011|12:56am] |
|
Iesakiet kādu interesantu saiti, kur palasīties par pēdējiem notikumiem latvijā, citādi plašai publikai zināmajos raksta par zagtiem kartupeļiem un tamlīdzīgiem šitiem....
|
|
|
[14 Jan 2011|12:40am] |
Tomēŗ nedaudz dīvaini, ka aizbraucot pēkšņi ir iespaidi, kuros dalīties. Nebiju gaidijis, ka tiešām rakstīšū.
Laikam no vienas puses gribas mājās palikušajiem kaut kā dot ziņu par savām gaitām nedaudz detalizētāk par "hallo... HALLO!? ES TEVI NEDZIRDU!!!"
Dīvaini ir arī tas, ka ar katru dienu slodze palielinās, bet paliek ar vien vieglāk un vieglāk. Laikam jau, ka ķermenis sāk atgūties no ziemas miega, kuru izbaudijis pēdējos divus mēnešus un sāk dedzināt nost uzkrāto "sedziņu". Katru dienu 30 maiļus ar ričuku un 8h grātamu cilāšana un jūtos bez maz kā no jauna piedzimis, fakin oosam!
Un lai būtu kā pienākas - jābeidz uz bēdīgas nots - FAKINIE POĻU SLIŅĶI, FAK AR ĀRĀ!!!
|
|
|
[11 Jan 2011|11:49pm] |
|
NJā, darbiņš nav no vieglajiem - cilā grāmatas, grāmatu kastes, var just ka dod pa musīšiem iesūbējušajiem, bet nav tik traki kā varētu gaidīt. Šodien uz darbu braucu ar riteni, veselu stundu ripinājos pa anglijas laukiem un priecājos par peizāžu. Smuki gan te ir un interesanti ripināties ar - te kalniņš, te lejiņš, te virāžiņš un tā. Mājās paldies dievam mani atveda, es bīstos tās dienas, kad man būs jābrauc mājā ar riteni, jo pēc darba spēku izsīkums ir tik tāl, ka gandrīz vai cigareti noturē grūši. Tā lūk mani mīļie es te, redz, dzīvoju un ilgojos pēc mājām. Jā, vel-jo-projām ilgojos un netaisos pārstāt līdz nebūšu tur. Lai cik jauki te arī nebūtu, es tomēr esmu "nekur nav tik labi kā mājās" piekritējs!
|
|
|
[09 Jan 2011|12:43pm] |
Un nu viltīgie angļi man svētdienas dienā, pusastoņos no rīta, zvana un jautā vai man nevajag darbu.
Viss jau būtu ok, bet redz, ka nemaz tik tupi viņi ar nav - viņiem simtiem pieteikumu un svētdienās cilvēkiem ir tendence necelt klausuli, tad nu kurš putniņš agri ceļas, agri dabū darbu! WĪĪĪĪ! :D
Tagad tik nākamais jautājums - cik ilgi !?
|
|
|
[08 Jan 2011|06:28pm] |
|
Šķiet, ka mans garstāvoklis un morālā kondīcija mainās tā pat kā laikapstākļi šeit - vakar bij agrs, agrs rudens ar sniegu šur un tur, šodien jau pavasaris un mūžīgā neziņa par rītdienu. Fak, tomēŗ nav labi.
|
|
|
[08 Jan 2011|02:05pm] |
|
Nu vai internets nav viena ameizing pleis? Paris stundas bash.org un es pat sāku smieties un uztaisiju sev brokastis. Pohas joprojām nelaiž vaļā, cītīgi spītējos neiet uz veikalu pakaļ aliņam, kaut gan tas ir pāri ielai.
|
|
| letiņš ir letiņš |
[08 Jan 2011|11:58am] |
Šķiet, ka letiņi ir letiņi visur un vakardiena to tikai apliecināja. Šodien man tiešām sāp galva, ir pohas un tam visam pa virsu, es vel jo projām jūtos nedaudz sareibis. Itkušojām 3 pudeles šņabja. Jauki ir tas, ka netika jaukts - viss pa tīro. Laikam tapēc jūtos nesalīdzināmi labāk, salīdzinot ar jauno gadu.
Dīvainā kārtā un neskatoties uz to, ka fiziski es esmu caur gaļmašīnu izlaista vistas kāja, morāli man ir pat nedaudz labāk, es tik ceru, ka tas nav uz laiku un neizraisa atkarību, bet tad jau manīs.
|
|
|
[07 Jan 2011|11:29am] |
Būšu atklāts - ar katru dienu paliek ar vien sūdīgāk. Sēžot te vienam bez darba, šķiet, tiešām var saukt prātā. Vakar gandrīz jau aizgāju pa pieskari... Tad vel tas nolpāpītais sapnis, kurš mani ir tā izsitis no sliedēm, ka pat nevienam nestāstot, es nespēju to aizmirst.
Parasti ar sapņiem ir tā - nosapņo un ja nākamajā rītā nav kam pastāstīt, tad līdz pusdienām jau esmu aizmirsis, ka vispāŗ kaut ko nosapņoju, bet ne šoreiz.
Sen, sen atpakaļ, jau biju redzējis līdzīgu sapni, bet šoreiz bij savādāk. Itkā nekas tāds briesmīgs nenotiek, bet skatoties uz to visu no malas skudriņas sāk skriet pa kauliem. Stulbākais ir tas, ka es negribu par to ne runā ne rakstīt, bet tas ir vienīgais, kas man aizņem prātu. Fakinais sapnis, bļa!
Varbū esmu vienkārši izsists no sliedēm un tapēc ir tik grūti, nezinu. Jāsāk strādāt, pēc iespējas ātrāk jāsāk strādāt.
|
|
|
[07 Jan 2011|11:26am] |
|
Kā izrādās man tomēr ir garumzīmes! wīīīīīīī
|
|
| Darba mekleejumi pirmaa diena |
[04 Jan 2011|07:12pm] |
Shodien ceelaamies agri, jo agri. Braucaam darbu luukoties. Iisi sakot muus pasuutija dirst 70% gadiijuma.
Citur laipni piedaavaja atstaat savus kontaktus, tik divaas vietaas norunaajaam turpmaaku tikshanos. Bet neskatoties ne uz ko shodien pozitiivs noskanojums.
Varbut ka pie pozitiivaa noskanojuma vainiigs shopings. Shodien laikam sev nedaudz jaataziist, ka iepirkties ar naudu kabataa iet nedriikst. Izteereejos nedaudz pa daudz, bet nekas, buus vismaz dreebiites ko pirkt un vel mierina doma, ka maajaas par visu sho es izteereetu 3 reiz vairaak, bet nauda noteereeta.
Nav jau taa ka mees te kasam drupachas no zemes - shodien bij lielaa iepirkumu diena, tapeec ar taads naudas teereejamais noskanojums laikam. Tagad kaadu laiku jaamet miers, jaakoncentreejas uz darba atrashshanu un tad pashu straadaashanu.
Secinaajumi - kad leduskapis pilns un visu dienu pa agenturam skraidits ir labi padzert kakao.
P.S.Bucha mincim!!!
|
|
| anglija - pirmaa nedeelja |
[03 Jan 2011|05:10pm] |
Viegli nav, gruuti ar pagaidaam nav. Ir draugi ar kuriem parunaat un ir kur iet un ko apskatiit. Visu sho laiku esmu bijis starp latvieshiem, saveejiem vai nee, bet tomeer latvieshiem. Taa vien shkjiet ka uz katra stuura te kaadu letinju var sastapt. Man saka, ka esot ljoti daudz polju, pagaidaam gan neesmu manijis. Ir visvisaadi mazi polju-krievu veikalinji, kur ja labi grib, tad pat kefiiru var dabuut. Jaunajaa gadaa dzeeru ceesu alinju, kas bij paarsteidzoshi gards.
Jaunajaa gadaa bijaam aizbraukushi pie Kalvja mammas un vinjas viiriesha, kuri te jau dziivo vairaakus gadus, tad aizdevaamies uz vieteejo latvieshu biedriibas maaju/namu, kur tad ar notika abu jauno gadu sagaidiishana. Dziedaajaam dziesminjas, dejojaam un dzeeraam letinju alu un vieteejos briinumus. Loterija, kautinjsh, daudz latvieshu un skalja muuzika. Viss gluzhi kaa latvijaa, bet tomeer nepamet sajuuta ka neesmu maajaas.
Shodien beidzot atbraucaam atpakalj uz Deerbiju, celjaa bij sajuuta, ka braucu maajaas, atbraucot sajuuta pazuda. Beediigi ir tas, ka vislaik gribas uz maajaam, bet maaju nekur nav. Maaju sajuutas truukums un nezinja par naakotni rada nelielu paniku, bet pagaidaam tikai nelielu, jo naudinja vel pietiek un visaadi citaadi suudzeeties greeks.
Visgruutaak ir bez mincha... nav ko samiiljot, bet par to es taa iisti pat negribu domaat.
Es gaidu to momentu, kad es luuziishu un manas sluuzhas neizturees, pagaidaam vel viss mieriigi. Ik pa laikam tik iesmeldzas kaadu bildi ieraugot vai kad redzu Aigaru ar Ritu kopaa.
Jaasaak straadaat, citaadi te var nojuugties. Taadaa mazaa pilseetinjaa nav iisti ko dariit kaa vien pa veikaliem staigaat. Man nav nekas pret vazaashanos pa veikaliem, bet man nedaudz nepatiik vazaaties pa veikaliem ar visu savu budzhetu kabataa, rodas neliela nedroshiibas sajuuta un pie taa visa vel kaardinaajums nopirkt to un shito un tad vel to un shitaadu arii vajag utt... Vajag darbu.
Jaasaak straadaat - tas ir pagaidaam vieniigais ko es sev censhos ieskandinaat galvaa, bet nesanaak tik labi kaa gribeetos.
Shkjiet, ka ja nebuutu saistiibu latvijaa, tad buutu vieglaaka dziive sheit, bet es neuzskatu ka ir iespeejams no maajaam aizbraukt bez saistiibaam. Varbuut tas ir tikai pats saakums, kad pietruukst maajas un maajinieku un visu miiljo un paziistamo, bet tik un taa gribas maajaas, pat apzinoties visu kas sheit ir labaaks.
Es te nepalikshu, tas nu ir pavisam noteikti. Paaraak sveshsh es sheit juutos, lai speetu taa iedziivoties, ka palikt te pavisam. Liidz vasarai un tad uz maaju - luuk doma, kas mierina.
Liidz vasarai un tad uz maaju!
|
|
|
[27 Dec 2010|12:19pm] |
|
Uhh, Rīt aizbraucu.
|
|