Ok, varu paskaidrot arī plašāk: prāts pēc būtības ir instruments, kuru mums vajadzētu pielietot, kad nepieciešams ko izdomāt. Taču lielai daļai cilvēku prāts darbojas nepārtraukti, izdomājot jebkurai situācijai desmit turpinājumus, lielākā daļa kuru, diežēl, ir tendēti pieļaut sliktākos iznākumus. Prāts arī ģenerē tādus jaukumus kā "a nafig man tas?" un vēl visādus brīnumus. Tas rada pārslodzi, t.i., pārgruzī cilvēku, traucējot normāli skatīties uz lietām. Procesā tērējas enerģija un novājinās motivācija. Tad neko arī darīt vairs negribas.
Tā ~