kas ir srāmgnija?

lai kas viņa būtu, sirobs, bezcerīgais romantiķis, ar viņu ir apsēsts un saskata viņas seju katrā nejaušā atspīdumā


Miglā asaro logs, ko tur liegties nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu,
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?

Tad es veros tāpat visos logos, varbūt
Tavas acis tur redzēšu spīdam,
Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,
Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.