atbraucu atpakaļ uz mežu pie jankas. jums vajadzēja redzēt viņa sejas izteiksmi haha. tik bēdīgu un pārsteigtu es viņu pēdējo reizi redzēju 9.maijā, kad šis atrāvās ar voblu pa viepli. iedomājaties, viņš tur pieiet vienai kundzītei, nu svētku dienā nu, un saka, ka šite publiski sabiedriskā vietā nevar lakt šņabi no kakliņa, nu sāk gvelzt šitādas lietas nu! mēs tur ar otru iecirkni pļaskas laižam vaļā, bajāns padusē, otrā blašķīte, nu svētki, jobtvaj! a janka mūžīgi tāds iesprindzis, eh. nujā, īsāksakotiņ, atbraucu ar zāģi un janka saka, ka šim dibens niez. rokas saslēgtas rokudzelžos, nevar pakasīties, haha. pa rāciju izsaucu vaļeru, lai atbrauc, paņirgsim kopā.