hotel yorba
Ceļoju uz Cēsīm ar melanholisku busu, kas pulsee, jo pilns ar citiem ceļotājiem, kas pukst, sņukst un rej un arī skaļi elso. Šoferis piedāvā īpašo vietu autobusā pašā priekšā, gandrīzvai viņam klēpī. Sēžu kā lēdija skaistākā un veros zilibaltās debesīs, kur mākoņaitas klīst. Romantika man vienai pašai un ausīs lamb arī klusi sīc.

Ilz kādā dziesmā saklausīja šādu burvīgu tekstu- aitas nonāk debesīs, bet kazas ellē. Uzminiet kas to ir izdziedājis?

Jau sen manas plauša, aura un acs ir kliegušas pēc dabas mīļās krūts. Te nav vajadzīga mežonīga bohēma, lai būtu labi. Ir labi klīst ar Ilz pa mežu, sēdēt ar muguru pret muguru uz melanholiskas laipas un runāties un blisināties ūdenī.
Ļoti patīk romantiskas laipas pēdējā laikā. Šoreiz pietrūka elīna kolāte un viņas draugs krēsliņš uz kura viņai tupēt un stāstīt man par scissor sisters. Viņa nekad to gan nav darījusi, bet gribējās, lai tā būtu.
Naktī klīdām pa miglainu mežu un skaitījām naktstārpiņus, kas kā mobilo telefonu gaismiņas dega zālē. saskaitījām 16 zaļas gaismiņas.

katram ir savs liktenis. man liktenis bija gulēt pa nakti gandrīz stāvus, jo siens pārvietojās pa nakti kā viņam tīk.
es noteikti tagad būšu ļoti laimīga un veselīga, jo izpildīju īpašus ugunskura rituālus, metot ugunī auzupārslas un vītušas rozes. Plūcot ziedus vainagam ir jādzied white stripes hotel yorba.


Un mēs visi esam dzīvnieki patiesībā un esam veidoti no zvaigznēm. Kāds dzīvnieks esi tu?