karstums tevii
karstums un pilseta nav savienojamas lietas.karstums un neprats pec cilveka,kursh nepiederes tev,pat ja pasaule apkaart tev parveidosies liidz nepaziishanai.
sieva un beerns.pienakums? droshi vien.
pusnakts un atzishanas man,ka esmu viss peec kaa vinsh karo. tik sapigi gaiditi vaardi.tik sapigi negribeeti vaardi.
ne es briva ne vinsh. melotu,ja teiktu,ka nekaroju vinju. gribu.tik ljoti,ka esmu jau izdomajusi simts piecdesmit veidus,kaa tas viss vareetu buut iespeejams. arii vinsh. attur tikai miiljotaa viiriesha maigums un skuupsti,kas pusnaktii ir tik ljoti vajadziigi.
domas par uzticiibu,pati uzticiiba un domas par to otro.nebuut ne likteniigo viirieti. niknums, ka pamezdams mani treptelpaa pusizgjeerbtu,es uzzinu,ka nakamajaa dienaa vinsh ir aiznesis dokumentus,lai piedereetu vienai. savai sievai. vai domaas vinsh maz drikst piedereet man?
ilgas,kas gadu gaitaa man shkita apvelkamies ar raamuma garu,lenam pazudushas un noglabaatas no manis,no citu asajiem vaardiem un pamacibam: tev vinju nevajag, ir atkal uzpeldeejushas.
tas noteikti nav labi.
nav labi ari teikt,ka nevienu nakti es neesmu aizmirsta. un veleties kaut atkal ir taa kaa bija. un nevaret atljaut sev but ta,kas gribetu buut tikai uz vienu nakti.lai pec tam atkal nebuutu vinjam nekas.
vai ir jabuut tik sarezhgiiti?